__LATVISA. Ceturtdien, 1949. g. 29, decembrt.

~ PRIEKSSVETKU NOSKANAS
— ASV MILJONU PILSETA

S iaaaiiege: VEGA LAIPNAIR SMAIDS VAIRO YOJORKAS PRECU.
= a APGROZIBD _ a TRUKUMS UN MIERA NOSKANA ASV
a AVIETU TIRGU'

ba debeaskripju: pilsétas Nujor-
es Lielajos biroja namog 24. de-

Stalins ,,atceras“

| Austrumvaijai 1950. ¢. pava-
13, novembri

sari bis 360.000 viru_armija

Toutas policijal pieShir Stalina tankus un aviucije

Berline (A). — 1950. gada april Austrumvicijai bis 360.000
viru armija, apbrunota smagiem un vissmagakiem ierotiem. Tai bis
ar] sava avlacija ” 80. -zigu publicé Newsweek VaSingtonas korespon-
dents, aizradot, ka tida gadijuma ari Rietumvacija bez savas armijas
iztikt nevarés. Pirmdien iespaidigais Londonas Times sayn  ievadu

\ bija veltijis Vacijas apbrunosanas jautajumam, uzsvefot, ka Rietumya-

Patiesiba jau nav nekas sevisks un
to varetu ari nepieminét, ja ,lielais
ori itt un sirdsmilotais téting", So.
gad nebitu ,,atceréjies* Latvijas
valsts dzimSanas dienul Kadél tad
uzreiz tik liels ,.gods‘?

Lieta pavisam vienkdrSa. Sogaq
18. novembri Savienotajas Valstis
gan lielakos, gan mazakos sarikoju-

dokja, fai piredisizvélétos | iespeja-—
pret pasreizéjo rezimu. Jau svétdie-
 Cembri viskija glazu Skindopa aiz- | viesusies paraza sanemtas davanas
Zakstammaginu troksni, miljonu | péc svétkiem veikala apmainit pret

5 cm ledzivotSju svétku prieki un | lietderigakim vai piemérotakam.
aa ae jau tuvojas beigam. . Seko } Prmainiganas jespéju parasti nepa-

‘: Kelusa, #imenes un dyaugu vidi pa- | laik garam neviena Ista nujorkiete,
| a  vadima. diena, istie Ziemsvétki, Un

my
1 ee
|
. a

hi ey ear ae
Reo pl Tig ee

“> Jan pee nedaudzim stundim: valdi-
kupas

$858 -vieta nostajas ikdiena,.

» ‘Bvétdienigo izskanu izmanto ‘tikal

aa  lyalra . -nepieciesdamam * pretvizitém.
° Ver censties to-izskaitirot ar amerir,
meklét
Be <pamatojumu veikalnieciskaja. doma-

i bets Skaidrs’ ir -katra. zini tas,

.Jatnekligo( sparu vai

- 1 sometra tipiem-un beidzot ar vis-.

kaut vai tadé], lai parltecinitos, vai
davana tieSam bijusi chee nn

- labaka,

K

Tapat ki visur citur, ari ASV ap |

Helo pretu namu un rotallietu vei-
kalu logiem driizméjas berni un ap-
brino mantas, ko tie gaida no Santa

-Klausa,. Miniatirais atrvi}ciens, kas

gan maksa 50 dolarus, joo pari til-

| tiem un cauri tunejiem, Tas sava

izskata ir pilniga ista dtrvilciena ko-
pija. Nakamos inzenieyus saista ne-
skaitamie automobiji, sakot ar tak-.

jaunadkiem Forda modejiem, Vinu
masas savukart nespéj novérst acis
no leliém, kas ir dziva bérna lielu-
ma, sauc ,mamma!",, valk neilone

j -kleitas un maks& tlkai— 17 dolarus!

Aiz bérhiem stiv vinu yecaki un.

‘aplés pie sevis, kadu ddvanu varés .

-, atjauties. Ja kads uzskata. Ameriku

ag ik |

ee

te
a ‘ : P
"elie ri ‘. ‘Al Lan

oy ' Setetiera oe cenira llelo eg|u rotadana

arasii: piedalag kids no mazajiem
ny efiem: ‘Uznémuma mazais

F Zane Mesings palidz. uzvilkt ,eglite"
e.\pimo no 500 spozam, ‘mirdzigsm

4g a Li bim, kas ir pada rotataja galvas .

pol pont ‘Sadas ,eglités” médz | pa-

| uzdedzinat 7500 sveC es

eto ‘Biemsvetkeu prickus Nujor- .
ei tiési priekSsvétku posma, *

: ara verhes 2 gikuma. Parka avenija

: ae vakaros burvigd gaisma:

Ziemsvétku egligu  meza,

‘abam. Jelas malam pret. de- |

--glefas’. milzu“egles, mirdzéda-
Ledug
ze 'Rokefelera centra skan
J gemavefien dziesmas un uz katru
opcettr: tamu’: sliek3na pats: Ziemsvet-

: P= gwecis personigi apjauidjas par

i.

ets. idzigs citiem-darba veidiem.

He a. pretu namu apgroziba
Re t. “Nga no’Ziemsvétku veta:

|. protams, vértéjams ir aril
A ““wn yvispdr agpratibas,

. Bieliko daju. no! siem par Santa

“ Rlausu. nosauktiem. viriem var pa-.

Sat “pee -milzigas baltés bardas un
~ dabsirdiga smaida acu kaktos. Tiedi
Bet onaemiah ir 14: ipatiba, uz ko se-
“WSL raugas, ievéloties Santa Klau-

a kandiditu, Savienotajaim: valstim.

“pakaturigi ‘statistika noskaidroyusi,

absirdiga
Bez labsirdibas,
humors
kas - vairo

: dmalda ple ieejas.

* Remevethu. noskanu. |

. Greznajos skatu logos var noska-
ties ‘yeselus reviju uzvedumus, kur
ane Safis jaucas ar boksera ko-
“gilku.  Veikalos -katru: apmeklétaju
Bai padomdevéjs, kas parasti
médz bit. no pircéjiem pretéja dzi-
_ Taunia,. Virieti, Kas mekle - Ziem-
~~ ovitku davanas, sava aizgadiba par-
“Wem plevilciga jauna dima, kas cen-
. Bas waminét davindtaja gaumi un ir
~<gatava likt. manekeném nodemon-
' strét pat apgérbus ar visai valigiem
oo Padomdosana vadas no vie-

oy a

joti atka-

ga karta, izpauzas ari.

par brinumu zemi, kur katram do-
laru pilnas kabatas, tas,’ droSi_vien,
brinisies, ka vidusskiras amerikanis

mj rilpigi parskalta savus dolarus, ie-'
{ Kams tos izdod, Tadé] nemaz nav
}. | jabrinas, ka rotallietu ripnieciba So-

gad: laidusi tirgii divi reizes vairak!
spélu lietu létaku par vienu. Golaru, :
neka pagajusa pada.

No otras puses interesantt atzi-.
mét, ka rotajlietas ar audzinosu no-
zimi izpelnijusas arvien lielaku at-
zinibu, un arl | pledavajumi Saja.
plaksné jevérojiami pieauguél. seit:
‘Tninamas dazadas spéles un grima-,

tas, kas attista rotalas bérnu dabis- t-

kas novirzes lauksaimmnieciba, tech-
nika, kimija: uc, Daudz pieprasa ari
spéles, kuras-var piedalities visa gi~.
mene, Rota}lietu klasta Sogad, ‘zimi-.
pieaugoSas.
mierda ilgas un tendence attalin alles ,
no kara.

, Lielais rotajlietu veikals, kas atro-'
dhs blakus Apvienoto naciju apsprie-
zu namam Leiksasesd, ar savu spélu
maniu klastu, kur nebija redzams

pur || sieviens 7svina.-karelvis, tanks, Hd-—
ekigtajs véiméymn.:’ art

par Ziemavatleu- veciv ir ASV:

masing “vai Helsabalsst partudinajis |
-kadu UN. delegatu epbraukat Nujor-
kas rotallietu veikalus. Tas savos

novérojumos konstatéja, ka visai ne-
daudzi rotajlietu ripnieki spekulé-

jusi uz savu mazo klientu kareivisko
fantaziju un, ka daudz mazdk Sigada
Ziemsvetku tirgl redzami rotalu tur-
bo iznicinataji un no talienes vada-
mie torpédu Savini: neka pagajusa
gad. ss
| ok

. Atgriezoties pie lellém, cik tas di-
vaini aril izliekas; daudzas mazas
lel]u mates bts spiestas palikt sogad
bez saviem ilgotiem. lolojumiem.
Lejlu gatavoSana prasa daudz darba
roku, kade| Sai nézaré sp@j apmieri-
nat varbut vienigi ceturto dalu pie-
prasijumu. Fa dalak tas izskaidro-
Jams, ka jau teikts, ar darba .roku
trukumu, bet pa dalai tam pamata
lielais dzimstibas pieaugums ASV.
Pedeéjos gados dzimstiba Savienata-.
Jas valstis pleaugusi par 1,5 miljo-
niem, un bérnu kopskaits sasniedats
kogad 43 miljonus. Lidz ar to rotal-

~Hetu lietotaétu skaits pat'shen ir par

veseliem 40% lielaks neka pirms

otra pasaules kara. (S)

it ‘pondiz simtprocentigi” par koministiem

“No Kostova »izspiesta® atzisanas pec naves-

” Botti (D). — Svétdien . Bulgarija
‘hotike parkamenta un pasvaldibu
-‘Pel@Sanas: KS tas tautas demokra-
tits parasts, bija tikai viens sa-
 raksts, ko koministi nosauca par
_ tautas: frontes apvienibu. No pasa

Nita Sofiias radio nepartraukti no- |

* $efdija saukjus un aicinaja iedzivo-
«thus ,,solidarizéties* ar koratnistu

ES partiju un Padomju savienibu, Sa-

‘vu poraidido izturéSanos' iedzivotajl
a izjeikt vienigi.nododot neiz-
iditas  véléSanu = zimites, —_vai
erakstot tajas sauklus, kas verstl
- pret pasreizéjo rezimu, Jau svétdie-

“<< flags vakara Bulgarijas iekSlietu mi-

a

a a
F

| is gada okiobri.
atcéla, aizbildinoties ar piecgadi,

~Nistrija oficiali pazinoja, ka_,,vélé-
. Bands.

_Nedevudi" bez iznémuma visi 4,5
$rdiijoni bulgadru, kuru vardi bija at-
viméti vélétaju sarakstos, Prieks-
- Y8lERiny propagandu vadija augsta-
” ebs. tiesas priekSsédéta@js Boriss La-

-_ Aprovs, kas nesennotiesdja Kostovu..
Bulgarija :

‘Viparéjam vélésand
--feteniba vajadzaja notikt jau paga-
Toreiz valdiba

un pasiudinaja, ka jauno parlamen-

‘ty izraudzis %i gada 18. oktobri. Bet

ari So terminu grozija ,,technisku

be. . demeslu dé". ‘Tani vieta 20. oktobri

piedalijusies’ 97-100 proc.
a : - tedzfvotdiu Balsis tadad karta ,,esot

|

valdiba sasauca Helo tautas padomi,
kurai tiesibas grozit saiversmi, Ta
ari notika. Sf padome noléma atlaut
valdibal tiesat ministrus, neatcelot
lepriek$ vinu deputatu immunitati.
Tikai pée pravas pret Kostovu ko-
munisti eemene sarikot vélé-
Sanas, :
- Notiesaéto Traito Kostovu pakdara
tieSi véléSanu priekSvakara, ieprjeks
radiofona wn presé nopublicéjot in-
formaciju, ka vin’ tomér  atzinies.
Kosfovs, péc Sofijas laikrakstu ap-
galvojumiem, esot atstajis rakstu,
kura ,apliecinajis visus noziegu-
mus", ko, dzivs biidams, mavegoriskt
noliedza.

Sestdien ritaietris prezidents
Kojarovs oficiali pazinoja, ka tuva-
ka nakotné gaidamag jaunas tirisa-
nas Bulgarijas koministu. partija.
Rietumus Sis pazinojums nepar-
steldz. Kostovs bija tas, kas noor-
Yanizéja un izveidoja buigaru  ko-
munistu partiju. Lidz savai apcie-
tindganai vin’ skaitijds ari Bulga-
rijas salmmniecibas diktators, Dabis-
ki, Ka, izmantojot $0 augsto sta-
vokli, visos svarigaékajos ripnieci-
bas uznémumos un partijas nodalas
Kostovs felika savus cilvékus. Ta-
Bad no.viniem jatiek vaja.

Taji

ciji bis jarada pletickami brunotie speki, ja kus eae: ka Padomiju
sayieniba gatavojas karam ar rietumiem. j

Kad pagajuga nedelé padomju ar-
lietu ministrs Visinskis ieradas vi-
zita Berliné, vinu Hdlauka apsveica
jaunds Austrumvacijas tautas re-
publikas armijas goda sardze, Uz-
runadams vienibas komandierl, Vi-
Sinskis teica: ,Es jiis apsveicu ka
cinitaju par brive, demokratisko
Vaciju, Jiis esat tas spéks, kas ga-
raniés vacu tautas vienibu un abu
saskelto daju apvienosanos. Berline

biis atkal reiz visas Vacijas galvas-

pilseta,“

Viginski sagaidija ta saucamas
tautas milicijas vienibas, kq paéi
vaciesi sauc par tautas policiju. Sis
vienibas var atskatities jau turpat
uz divi gadu ilgu pastaveSanu. Tas
vairakkart reorganizétas un parvei-
dotas. Jaunaka informacija,
Berliné pieejama, liecina, ka pedeja

tautas milicijas parveidoSana krie~

Vu specialistu vadiba notikusi pirms
trim ménesiem un galiga reorgani-
zacija noslégsies nadkamo seSu mé-
negsu laiké. Tad Austrumvacijas jau-

Me brunotie spéki sastivés no 50
satavibas vientbam —: katra 1250

viru. Tas nozimeé, ka nakosa gada
aprilf 8] armija bis 360.000 viru
liela. Lidz &im jau fzveidotas 35 vie-
nibas, kuru locekli savakti galveno-

kart starp bijuéajiem vacu kara giis- |
tekniem, ‘brivpratigajlem un  béz-
darbniekiem, kas labaék izvélas no-

drosinatu eksistenci tautas policija,
neka iet stradat Saksiias urdnarak-
tuvés, Katra gatavibas vieniba sa-

stadas.no plecim.lielim rotim un

‘to apbrunojuma ir Sautenes, lozZme-
t€)ji,

patSautenes, —
prettanku  artilé-
rija un minmetéji.
_Nakosa pavasari.
tauitas armijas vie-
nibas sadalis sesas_
hielas divizijas, pa

60.000 ving. BS ep

D ! : Rs
tanku puke, viens |:

smagas = artilérijas -

pulks,’ viens mine |
metéju  bataljons;

—Sapieru  bataljons ~~

un specials izliku
bataljons, Béz tam
paredzéts pavasari
vacu tautas armi-—
Jai pieSkirt ari di-
VUS aviacijas pul-
Kus, kur visi lido- |
Dus vaciesi,
bet lidmaginas —
krievu,

séviski intere-
sants iy tas ap-
staklis, ka vacu
tautas armija kat-
ru kareivi apmaca —
ari partizanu ka-
yam. Visiem ine
struktoriem un
virsniekiem obli-
gati jamacas krie-
vu valoda un ja-

prot krieviski komandét. Pirms uz- |
nemsanas katru brivpratigo rupigi

parbauda specialas politiskas koml-
Sijas. Parakstot ligumu mutesvar-
diem skaidri pasaka, ka dezertésanas
fadliuma vainigo nevien sodis ar
navi, bet ari deportés vina gimeni
un plederigos.
Tautas armijas karavirl sanem
cleSas meéneSalgas. Tas ir par 25
proc. augstakas neka vissmagaka
fiziska darba atalgojums. Bez tam
tautas policijas darbinieki dabu tris-
kartigas partikas devas un var
lepirkties ipasos armijas velkalos.
Katru milicijas locekli par brivu
leférpj] jaunas untformas, kas, ka
tas attela redzams, visai lidzigas bi-
jusajam SS uniformam. Ipaési virs-
nieku térps ar spozajiem zabakiem,
plecu siksnam un Himlera parauga
parades cepurém opilnigi atgadina
bijusos Hitlera izilases virus.

Tautas armijas komandieris ir
Dr. Kurts Fiders. parliecinats ko-
munists, kas no saviem nepilniem
50 dzives gadiem vairak neka 30
pavadijis koministu pagridé vai
apcietinajumos. Dr. Fisers pée iz-

celSanas ir intellektualis, lidz 1933, -

gadam darbojies vairakas vacu uni-
versitatés, bet. tad nacionalsocialisti
vinu levietoja koncentracijas nomet-
né, no kurienes pée paris gadiem to
apmainija pret Padomju savieniba
apcietinatajiem vaciesiem. Dr. Fi-
sers kjuva slavens Spanijas pilsonu
kara, kur vinam bija generala pa-
kape. Otra pasaules kara laika ving
Dbija Maskava, kur darbojds vac,
kara gusteknu sagatavosana .péckara
uzdevumiem. 1945. gada krievi Fi-
seru iecela par Drezdenes pilsétas

kada

galvu un. pée tam par Saksijas iek3-

lietu ministru.

Kaut aril presé tik krasd veida
informacija par Vacijas jauniem
brunotiem spékiem lidz sim nebija
publicéta, min. jautajums bijis gal-
venais témats Si méneSa daudzajas
militarajas konferencés Parize, Lon-
dona un bea aig
Optimisti’ doma, ka 120 krievu divi-
zijas varétu izlidzinaét pat jau ar
40 rietumeiropiesu divizijam. Bet

Rietumeiropa sodien atrodas tikal -

12 divizijas, no tam vieng ASV
kajnieku divizija un viena: mJjlita-
ras poleyas divizija amerikanu
josia Vactja, viena franéu divizyja
frantu josla un viena .anglu Zie-
me|rietumvacija. Lielpritanijai. wz
salam pasreiz nav vairdk ka nepil-
nas divas divizijas

Parizes un Vasingtonas konferen-
éu iznadkuma esot nolemts  tadél,
kaut pa .dalai, Rietumeiropas bruno-
tos spékus pastiprinat ar pakapenis-

ku Rietumvacijas apbruposanu, Esot

sagatavoti plani tulit sakt pée jespe-
Jas klus& un neuzkritosa veida se-
su diviziju organizésanu  Rietum-
vacija. Lai nomierinatu franéu ba-
Zas, Francijat pieskirs apbrunojumu
vél vismaz trim divizijam. Taja pat
laik& pastiprinas Rietumeiropai pie-

dalitos amerikaénu gaisa spékus, vél -

paplaginot amerikanu aviacijas ba-
zes. Angilija.

Lai sagatavotu anglu sabiedrisko
domu uz Rietumvacijas apbrunosa-
nu, iespaidigais Times sis nedélas
nirmdienas: ievadu veltijis Vacijas

Austrumjosias tautas policijas. kamandieris Dr.
Kurts Fisers jaunajas_,,pariabotajas" SS uniformas

apbrunosanas jautajumam. ,,Neviens
nevélas Vaciiu apbrunot. To sebrid
nevelas ari pasi vaciesi. Tomer mes
Diisim spiesti dot vacieSiem iero-
Cus, ja mums radisies parlieciba, ka
Padomju savieniba gatavojas ka-
ram pret rietumiem. Tad bez vacu
dziva speka més iztikt nevarésim,
un arl pasiem vaciesiem bus pietie-
koSi intereses aizsargat savu vailsti.
Tautas armijas radisana Austrum-
vacija ir bistams precedents, ko més
lgnoret nevarésim. Par laimj més
sobrid vel nevaram apgalvot, ka Pa-
domju savieniba gatavotos karam.
Kremla politika gan ir agresiva un
destruktiva, bet ta paréjas pasau-

Jes sagrausanu un sadali§anu  cen-

sas panakt miera lidzekliem. Ne-
var apgalvot, ka Kremlis turpinatu

Hitlera tiesas varas agresijas po-
hitiku."

- --

‘ei aizimet paris

mos latvieSi atzimeja tik plagi, ka

vel nekad Amerikas vésture. Dabiski,
ka tas nevaréja palikt bez zindmas
jetekmes arluzplasakdm amerikanu
sabledribas aprindam. Lai nou to
kaut ka mazinatu, oficlalais Padom-
}u savienibag sutniecibas izdevums
Vasingtona ,USSR Information Bu-

iletin’, kas jau 9 gadus brivi cirkulé.

pa visu So kontinentu (abon@Sanas
maksa 2,50 dol. gad), 18. novembra
humuru bija veltijis Latvijai.

Kaut patiesi glitajam uz krita pa-
pira un lieliskaja amerikanu kraésu
technika iespiestajam Zurndlam va-
jadzéja publicét pat tik ,svarigus*

materialus, ka Majenkova oktobra.

revoliucijas runas tekstu un Vidinska
apellaciju UN grieku »patriotu-‘ glib-
Sanal, tomér jau vaka attéld redza-
ma latvieSu skulptore Lize Dzegiize,
veidojot’ pavisam .plutokratiska Zan-
ta telu. Otr& pusé, blakus satura
raditajam, 'redzams front@ls Latvijas
universitates uznémums ar paris
studentém priekSpiana, bet beidza-
mais vaks rada ,deputatus® izejam
no Latvijas PSR Augstikis pado-
mes, resp. saeimas nama, Tekst&
iris gariraksti par padomju Latvijas
saimniecibu, teatri un makslu) un
rakstniecibu, ar daudziem attéliem
un vel Ipasam 2 uznémumu lappu-
sem, kas nosauktas par ,dzivi pa-
domju Latvija’. 3

Pie rakstu satura kavéties nav no-—

zimes, jo tle saceréti vispar zinama
lhielibas garda un stilé. Varétu vieni-
Kurlozifates, un
plaktus", kas mums vél nebija zi-
nami. Piem., ,jatviesu ekonomists“
B. Ifyins pastasta, ka tilin pee vacu

Kkaraspéka izdzisanas Latvija notl- -

Kusi ,agrarreforma", un 75.000 sik-
zemnieku un bezzemnieku sanémusi
tikstoSiern akru zemes. Siem jauna-
jiem zemes kungiem (masters of the
land) par brivu nodoti ari tikstosi
liellopu un ctiku (kam tie atnemiti
autors, protams, nesaka). Bet tilin
10 rindinas talak biedrs I[fins lepni
Zino, ka Ssodien Latvija. ir jau 3870
kolhozi, ‘kur ‘apviendjugigs” 80 proc.
no visiem ,republikas Ja salmniee
kiem“, Milais autor, ae fakliska k]ts
dina Tev var viegli maksat galvu,
Jo pat uz lasisanu pakutrais jenkis
viegli uztvers; ka gandriz visi ,Jau-
nie zemes kungi" tagad jau kluvusi
kolhoznieki, |
Apskatot Latvijas PSR makslas
dzivi, F. Rokpelnis, starp citu raksta,
ka Janis Ivanovs sakomponéjis Sesto
simfoniju, kura attelotas

di?). Milzigi populari kolhozos esot
kluvusi Margera Zarina miizikas ga-
bali: Plaujas svétki un Latvijas kol-
Jektiva saimnieciba. Rakstniecibu
apcer Paiagins (vai Palagina). Par
latviesu koministiskas literaturas
plonierliem uzskaititi Rainis, Pum-
purs un Veidenbaums.. Pirmais gan
esot bijis Joti liela PuSkina ietekme,
bet bralus Kaudzigsus iespaidojis
Gorkijs. Raksta 90¢/9 ir vienigi bez-
jédziga slavas dziesma Andrejam
Upitim, Vilim Lacim un Annai Zak-
sei, ta ka, gribot negribot, jakon-
staté, ka pats biedrs Palagins savu-
Kart ir nenoliedzami. joti lieia Sar-
kankaina ietekmé, Daudzo, gandriz
100%/) ipasi.pozéto attélu vidi rak-
Sturigakais ir uznémums, kas rada
»Latvijas deputatus’ PSRS augsta-
Kkaja padome, t. i. pulkvezleitnantu
Ivanu Griginu un Mariju Lukasiavi-
cieni,

Nobeidzot vel japiezimé, ka nerau-
goties uz min. izdevuma apzinigl
leturéto visuma korrekto toni un [a-
bo anglu valodu, ta piles kavéet Bal-
tijas valstu jautajuma popularizésa~
nu amerikanu tauta, ir veltigas. So-
dien, koministi Sav. valstis ir jau
atsifréti un nekada léta propaganda
vairs nespéj. aizmiglot vinu  istos
darbus un meérkus.

Sav. Valstis, decembri. V.

PAVILA KLANA

GREIZ{E RATI

DZIMTENES AINAVAS MINIATURAS
tikko iznakuSas |
Autors 150 lappusés izvada lasitaju pa Zemeales majam un

lauku celiem, izstaigd gar -Daugavas krastiem, iegriezas Ri-
gas ielas un darzos un atsaue atmind jiru, Latvijas plavas

un mezus, dienu tveici un nakgu dzestrumu,

atgriezdamies

gan rudens lietus un ziemas sniegu, gan pavasaya Udenu un
vasaras zaluma pasaulé — dzimtené, ko sa pirms pie-
ciem gadiem.

Uz visai laba papira un gliti lzdota gramata tpasi piemé-

rota svetku dadvaniam,

CENA DM 4--.

LCK APGADS LATVIA

OTK atbalstiganal.

me varétu plasak izveldon savu apry

»lalmigas. —
parmainas Latvija” (nez, val dzirda=
‘ti arl noslepkavoto un aizvesto vai-

seauenes~ emmmanaala amaaaaiaaiita SOE

mf mat nodala

| Sirti G2ivojosy |

tate Aprapibas Biedribas
DAUGAVAS VAN AGI |
- gramatnica |

i
isiem gramatu lasitaj
west tirgotajiem un izplatita)!

‘Griecigus Tiers svetkus
faimigu un sekmigu. ,
Jauno gadu'

teicds par ‘iidz Sim grams
cal aren uzticibu un atbalstu

MM srb3, Godot iespéju sagadat lidz

a invalidu un tricigo tau
aed Grématnica
tai davas vél-

a gada
ra Jaunaja g lai

lfku uzticibu un atsaucibu,

darbu. aoe

———

s Ziemelblazmas Apgad; .
Libeka :

-svelcina godijamos klientus
Ziemsvétkos un novél visier
laimigu 1950. gadu.
Sy@tku daivan§m ieteicam :
Hd. Virsas dzejolu iziesi —

Laikmets un lira

DM 5.90
A, Svibes romanu

ee romana:

-Ternss ail

¢, izdevums imnike 20. janvirt,
‘Pasitingjumi adresSjami:

LABUCS,

(24a) Liibeck Dr, Julius
Leberstr, 46, (60

Keane nT ueRe DA

Pardodu

sb Vidus jostas un bikiu lence
, ‘> Bar vairuma cenu,

A AUSTRUMA aOmu un §&
Wstrédjumu darbnig, (oe

EsslingenN., , Landolinstr, 1A.

‘Vispilntgikats latviety, Darstavju, or
zAclju un lestazy

~ Adresu saraksts :

has eplecelams tk :
Viengm £
cir svedig zemés, ir pow!

'  ‘ Latvielu apgaag
‘ KABATAS KALENDARZ
| GenerAlparstavig,
ROB, RROKLITIS,

7 Ulta) Schwib,. Gini
om ~ Attillere-Kagern nettenlager,,

Gramatizdevéja
» leveribai

: his laikraksta Late

Gite! bignem ko-
| UB latviesy Eramatasg,

f Gramatas Sludinim laikrak-
| mer M7 liek plas izpla-
| merikas Kontinen-
UW Nonak ary Pavisam at..
atviesy rokas.

Norékinaganos Par pardg-

: eatin Varam izdarit
| aka, pac veléSanas do-
8 Vai vaey markis, |
_Testtit eTématas, lu.

/Piestitit bedivajumus.: :

= Laiks iz dev8ig *