seolen 1949. g. 21. septembrt t lords Vansitarts aicina apzinaties Musu meistars Reinis Upe | Uckeiists Kleinops Chaio stata slauc ata mekiat at bate | ar tag lz. | Vaetjas | da Parl BMNag ag Pa dts," p forejz dizi ‘> zir war naclonats $ arl Vienmér darbs ji fo OVU, cu redzam, kn € atsevlika Das yal visas Vvelkurns. et day : “eigbiegice Vélits varam jayta’ relz] novadits? ie t pirmé briza {her &V 5eku bez ¢ i Glo par fO maziiet soot y a arpa lat Weta rite nim sevyt Sacidom): omér daudz ridimy 4 prasim, lat m all idejisky 4uno darbu y I dr Jab! ta vieng Prasibal, pa, ream, Plinigi skaidri Pprasém wn Val mijsy as, Mums fazina val mM avesuma darby at. gstosi = lerabetot $806] taj% tikat paky sjo — darbus un vai auds ka ids tegt. Par arvien sSauriky PRalpotiju? Jo abi nacional’ momenta rl um prasibas kos as «6VErtibu 6 novadi. a Btridajam ne tikal v@l nezindmal, toty - Alzejoils aktiery Jaunal, ne vajSkai, PErtuarul agrdk Sos Val to tesp@sim art mAksligi sataurinoct snl, rodas radisanas fenaldzIba un pat ms saifita, leging, ka teil bezOSanAs no viens — uzdevumu celine. Jau labu latku dar un tagad sapalditSs paki, Nealzmirsfaim, a luga patlestha ir rhs ko pabeldz te- -e Ja nu turamles éfodes, nelzbigaml & augSanu un beigiis mar dazu latviedu vo- u Ingu samaksijam latviedu tefitra kul. iriem un tulkotlem spirms atcerésimtes, miulsu apsikusaja re- Hiski nozimigus dar- rosinftu. Tlida Ir Tatu — kA fou kon- oir art atzina, ka Sidu darbu tikpat aja dirzi, sveStau- erftGr8, redzam, Ka pardzivojums !r te cltu sp@ku, Pirms- lalka vél — plinigl 44038 frandu, anglu t pavérusl giuz} jau- ad nesaskatit bitu ci nelzvértét milsu kebfity gudri darits. mmnutu dramatika tat- sales uzskatam If Falvenokdart tadé],ka inktem pdrdzivofus! Mras parmainas, alz- visdazidikos, ne rArdinajumus, Masu visas ArdoSfis pat- n, Tas ari fst! late cfjis pfirtet aizam uksim rokam, var- apdomibas upuris tu bij!s fot! pami- kal riskétajam. UA kat neesam véléju- atrodamies bezple unlalku sabledriske rncesam spéjusl bas arbu. et misu skatuvlt ‘liz@4anu, bet ne y miisu victa mst hit mazik pirdal- s pat nezinot. ‘rvértiba un ar 1 K]uvusi brivites gadas devusl dar Tras rokas", Bee Kaligulu’, Cuk- rh, minot tikat 1 apsildziba ir thes! mérkéta, Save feticibu tesatls ir rlnspektors Ps etnu “apmekigjumd uo publlkt. Lidz' ari Sartra _Netl- kari idetiski Pe tabledrisit? mudins- audz eaka sna nakums | ph ei divine’, Inasi kad {4 — . ‘orrekta parint Aka demirs Kroders Kusas Clift. t tipat kopejas briesmas fautas Joti augstl vérté ays, kas apbalvoti Pad hl nojautu, vismaz Sim tau- were personibas tikpat ne- sigcledamas ka labl makslinieki ‘cll yinainieki. Ka viens no Does bagataklem un ari nema)- figikiera domatajiem, liekas, Sobrid giropa nis Jords Vansitarts, smalks . dzejnieks, kadreizéjais Ang- Hjas frlietu ministrijas general- tira, kas sabijis diplomatiska detrdesmit gadus, Nesen ving publied jis gramatu — the Com- synazi Menace“! Saja politiske at- wn atzinu gramata, levéroja- anglu diplomats cenSas anali- nacionalsocialistu un komunistu wm mégina atrast veidu, ka noveret Bis totalas briesmas, kas ud miigu civilizacijal, Vansitarta ts ir, ka- komiinistt un nacio- alist] gribeja un spéja atrast celus un panémienus ka ie- divinat savus globalos planus, Taja reizé vinS ar augstasiniga ana- itika pratu apluko demokratijus un iominisma sadarbosanos méginaju- oy un tas sekas. - Pieklijiba ir viena no miisu ne- donflim vajibam,‘ saka Vansitarts, gplikodams rietumu demokratiju plekipdanas politiku iepretim Kremlim, ,Dazi grib mums iesta- it, ka ir nepieklajigi aizstaveties pret laupitaju“. Turpat vins tur- , = ,Més nokavéjim veikt dgudzus Jabus darbus un to vieta derijJim daudz jJauna pec otra pa- ggules kara dzivodami parliecih’, ka {Spatur visis konferencés valjéjas durvia Krievijail.“ Vérsoties pret to anglu politiku nogrupéjumu, kuri dom, ka Anglja biitu aicinata kit par tiltu starp Padomju savienibu im Savienotajam valstim, diplomats nnd pavisam ,nediplomatiski“ — Nekad nerotaladjaties ar ideju, ka Lielbritinija varétu bit ,tilts* vai dssvara raditajs starp Krievilju un ASV, Starp brivibu un = tiranniju | nevar bit nekéda lidzsvara. Politika | lr lespéjama maksla, nevis nelespé- jami un nevélamé aizstavéSana. Nestkiet, ka Krievija tagad nav sa- gatavota ksram. Jums tas nav ie- spiiams izdibinat un laikam ari ne- vienam” . 4s | Ja ar S8du gaisredzibu Eiropas jautajuml biitu kartoti Teherana un Jalt8, tad, liekas, dzelzs aiziars So- iien neatrastos vis pie Elbas, bet gan tas sniegtos tikai lidz Scamijas, Igaunijas, Latvijas, Polijags un Ru- *Mdnijag 1939. pada robeZzam, varbit tas nepastavétu nemaz vairs. Diem- ii, tag nav noticis. Lords Vansitarts fodien spiests atzit, ka Ruzvelts ir pickiples krievu priekSa desmitkart valrak, ki to sava laika darijis Cemberlens Minchené, izligstot ar Hitleru, Ziméjot nikotnes -perspektivas,. inglu diplomats atzistas — ,,Es to- telz domaju (ir runa par laika spridl starp 1930. un 39, gadu), ka neclondlsocialisms karos tikpat dro- Bi kA ikritu lec saule, Un tagad komfinisti, nesavalditi, daris tapat ar tidu pat drogibu ka saule katru vakaru noriet.‘' Opongjot Ceréilam, Vansitarts aiz- slav uzskatu, kd katrs. totilitarisms neglébjami noved pie kara. ,,Ta ir Pasapmanigands, ja sakdm, ka Sta- {ins vélas tikai kara auglus, bet ne kau, Visi totalitaristi sistématiski e]as un macas karam." So ,.fi- lepbraucéja mentalitati, lai brauk- ly, ir jamin pedali, godien vél dau- dd negrib saprast. Vilcins, las zau- (8 Strumu, neglabjam{ apgaias. To- lilitirém iekartam vajadzigs ,,at- Tums" un kar§ ir vienigais lidzek- 3, val vismaz gatavoSanis karam, a dtrumu uzturétu, nlotalitaristu. mentalitdtes likte- Ka tle arvien plenem --- demo- Uja draudu priek&4 piekdpsies. Tkiidz demokratija to nedara, no- tiek exsplozija," saka Vansitarts. VérSjot no. So atzinu viedokla taga- dejo Pasaules politisko attistibu, ja- atzist, ka demokratijas, liekas, ne- ls vairs ilgi spjigas ,piekapties“. Atlantijas ligums un ferotu palidzi- 8 solijumu ir diezgan nenarprota- M majieni ndko¥ajam agresoram. Runajot par varbiitéjiem sabiedro- *M tregajam pasaules karam, kur’ be anglu valstsvira domam sacies lau.pirms éetriem gadiem, tikai ne Verne bet Dienvidazija un Kina, ansitarts bridina no Vaciias, no ‘akautas, bet atspirgt spéjigds Vact- /S. Ja no véstures varam ko ma- Cities, tad bitu nepratiba pajauties Vacljas izspéléSanu pret Krievi- ki" Kamdé} to nedrikstétu dart, min itis femestus. Pirmkart: »wrradicionalas saites starp Krieviju un Vaeiju ir tik stip- a8, ka pat militara saceléanas pret Weru, bija domata drizdk miera amie ar austrumiem, nevis af elumu pretiniekiem.* Otrkart: aciondlsocialisms wn urranacdiona- lisms vél arvien ir dzivs un régoj Vacija | visos kaktos." Tresiart: »Kremlis arvien mis parsolig, pie- davajot Vacu naciondlistiem prieks- rocibas, no kadim mums jdatturas,“ Gaia slédzieng tads, ka rietumu demokratijam jJabiit tiesam pietie- kami stipram, lai veiktyu savy ple- nakumu. Sis piendkums ir — aiz- stavét savu eksistenci un kultiralo mantojumu, Kiropas tautas vairs nedrikst Sodien, tapat ka 1939. fada, raudzities uz citu tautu apdraudéju- mu: sak’, tas notiek pie kaiminiem, Kad manai majai degs jumts, es dzésigsu. Vansitarts sludina jJaunu Saprasanos un jaunu humadnitati un kopéju briesmu apzinaganos. _ Mums nepiecieSams politiskS ka- fa departaments. Mums nav jAté- me propagandas bultas Eiropal val visal pasaulel, bet tiesi misu sirdim. Musu sirdis jasakas pesti$anas re- volucijai, Mums jabit skaidriba, ka nav lespéjams izbégt nokoministu (komunaci) naidam. Koministt ne- pazist pretrunas, jo viniem nav principu, Ideja, ka diktators ar lai- ku varétu kjGt humaniks arvien ir maldiga," : Sddu politisko dlagnozl uzstida vecais piedzivojusais diplomats sli- majai pasaulel. Galvenais un svari- Bakais ir tas, vai slimnieks spés pats sevi parliecinat, ka tam jatop veselam. Viss paréjais tad tikai lat- ka jautéjums., Ja més sevi uzliko- jam par Eiropas mantojuma sarga- fajiem, tad ari j4biit skaidriba, kur mekléjami draugi un kur atrodas musu ienaidnieki. Agrdk teica — gaisma nak no austrumiem, tagad jasaka —- briesmas nak no austru- miem un tim celu gatavo musu glé- vuliba, Patiesi dzildorniga un gudra gramata. J. Jaunbérzins. PATEICIBA Izsakim sirenigu pateicibu Ambergas TRO tbe sanatorijas dirextorga kungam, persondlam, slimnieklem un vislem, Kas ar savu sirsntbu un i{zpalldzibu ir at- Viegiinajusi misu milas mites Martas Blétévinas cieSanas. Tiipat sirsniga pateicIba Ambergas sa- natorjai, Haunstelenes nom. adminisiratoram J. Dimanta kungam un Augsburgas-Haunstetenes nometnes latvieiu komltejat par mate- rialo palidzipu, Plederizio | balstu, _ atvadas no Vacijas Afvadoties no sporta draugiemn Vacill Vissirsnigakes sveicienus situ theft misu slépotaju salmel. Rit kapSu kugk kas mani aizvizinds uz Zliemelameriku, Lal nu Ki igndktu tur jekartoties, bet vienu Fin esmu apnémies — Labik attelktles nO materiailem labumtem, bet nekdda Zink negribu pailkt bez slépoganas. Man kéda amertkiniete tzeidaja darba Weu- Mu par kokgriez@ju, Ceru, ka atliks lalka art slépoSanat. ‘TieSl p@d@ji lalka amertkani slépostand ievérojami progresé un tas ir rlemelnieku trenétaju nopelns. Distantu slEpoSana gan ASV nay sevisk! popatare jo ta ir zlemetnleku spect4- e, . Ari es p&e uzvaras if km slépojumi pagajusa ziem& Garmisa DP meistarsa- cikst@s, nodomaiy eards distances at- mest, bet th ka augst&kals kalns mand > Th J. Palens veic OO m 52.7 sek. Milsu pazistamals k&rtsléc@js nupat sa- eIkst@s Memingend sasniedzis teicamu Ailpesicbe 400 m skréjjiend, vetcot distanel stakli un arf augstléksana vinS sasnie- zis 1,68 un metis disku 36,64, Meminge- n& pec nometnu parvieto$anim pulcéju- sles sportistu tzlase, Sacikst@és 9. sep tembrl Nora Ozollna veica 100 m13,5 un f0 m 84. E. Gangnuss 160 m 13,7 un 200 m 25.6. SacikSu techniskie rezultitl: 80 m met- teném: Dzlidruma 11,98, Sviestina 12,0; 86 m steviet@m: 1. N. Ozollma 11,2, 3. N. Reinderfa 11,5; 100 m meiten@ém: = 1. Dzidruma 14,6, 2 Sviestina 14,8 sek. 100 m sileviet@m: 1, N. Ozeclina 135, Rein- berga 14.2, 100 m faunatnet: 1. Stepans 13.2, 2, Ztbens 14.8, $8. Orolin§ 15,0 sek. 200 m Gangnuss 25,0 sek. 400 m 1, Pd- léns 52.7, 2. Gangnuss $6.2 sek, Disks meiteném: 1. Sviestina 23.857 m. Disks Sleviet@m: 1, Relnberza 20.08 m. Disks virleslem: 1. J. Paléns 36.644 m, 2% VI- Fants 26,95 m. Lode: 1. Friesons 16.38 m, 2, Kaspars $68 m. “Lode meiten@m: 1. Sviestina 7.468 m, 2. Upeslela 4,27 m. 9. Kanderovska 6,20 m. Lode jauniealem (7.23 Kei: 1. Stepdns 9,11 m, 2, Kubuling 8.17 m, 3, Zlbens 7,06 m, Augstlék§$ana: 1. J. Pal@€ns 1,f8 m, 2. Fricsons 1,49 m. Augstl@ék8ana jaunie- Slem: 1. Zibens 1,43, 2, Ozolln& 1.40. Tél- lékSana jauniesiem: 1, Stepans 3,00 m, 2, Ozoling 4,48 m. PATEICIBA ‘Tzsakim sirsnigu pateteibu praivestam J, Kulliga kungam, macitéjam J. Roma- na kungam, mdiksl. I. GieSkes kungam, skolotaéjai J, Salina kundzei, HaunStete- nes nometnes ev, lut. draudzei, Haun- Stetenes nometnes latvieSu komitejal un tds) priek§sédim Zeltkalna kungam, Haunftetenes nometnes YMCAS-YWCAS nodala!, Hochfeldas Ausekla #fimnazijal Un Visiem pavadithjiem, kas piedalljas misu mila téva Eduarda Bist&évina izva- di§ana uz pédéjo dusu, Sirsnigs paldies par dzijl izjustlem var- diem, skaistatlleém ziedlem un snfegto ate | Piederigie Soe TT it ae ro es bea i A ap Re ein cme tog rae, Dzilas séras pazinojam, ka mans dargais virs, mttsu svainis un labais onkulis v Konstantins Skele dzim, 1902. g, 6. maija Barkavas pagasta, miris tragiska navé 1949. g. 25. augusta Rolphtona, Apbedits 1949. g, 27, augusta Petawawas kapos Kanada, Ont. Vinu mia piemina paturés Puke novist puszieda, Pusé muza gaita stajas; Daudz vel darba darama, Kad jau jaiet miza majas. Vél nav ciests un milets gan, Jau uz dusu zvani skan. sleva, svalnis mins ar gimeni Kanada un svaine Anna Terauds ar gimenil Anglija. Konstantins Kri- SEPA er Te ELT TSE Ra a cre OE a : eal 2 Mfsu mile, nealzmirstamie vec4kt alzgajuSl mQ2iga mieré a * Marta Bistevina, dzim. Raudzepa dzim, 1987. g, 10, JQ0148 Afnazos, mir. 1949. g. 20. jOlija Ambergd; ot ie Vi=- Eduards Karlis Bistevins dzim. 1870. g. 15. septembrl Skibes pag., mirls 1949. ¢. 9. sept. Aupsburgd., a Dzilis stris bérni un mazhbérni. Te an, SP a Apc in SAE ile A Ede Ed Se gals SRAM lh Da Re aA Eg TTL ST Re le SEH. Séru zina B. g. 6. septembri péc grOtas slimibas Varbergas sanatorlja alz- vera acis mizigal dusal mdsu krietnals kopeéjo gaitu- lidzgalt- nieks, bij. Kafavirs Wdn. Egons Adins dzim. 1924. 24. 2. Latvija, Jaunpils paastA, Apbedits 1549, ¢. 9 6 Gtefanija kapséta Helmateteé. Gribéju tdlajos lavikos vel jet... Satumsa nakts, Vinu mfijai plemind paturfs sardzn viru : salme Helmiteté, Ser enw APL pe epi | op oe AA SS seep ecard ri IGE Cc La erased wera bv 1949. g. 19. augustd tragiskA ndv@ no mums Skirds mfsu milals Rudolfs Miska dzim, HIT. &@. Vesthampnetas kapos. 94. 10., miris 1949. p. 19. @. Apbedits 24, laugustd Vinu mia plemind natures “frs. Martha M, Nolan. Whitesburg, Ky.; USA, MEKLE BURTLICS aikrakstam » The Mountain ai valodas prate)'1. pinches precéts paris, var bit viens berns. Rak- stit anglu valoda wz minéto adresi, uz- dodot visas par sevl un giment. savan Eagie™, (3443 a iviz. rads ko zindtu par bij. 3. dis Sais kar, NIKOLAJU NORMUNDU KAUPEINU, dzim. 100. & 25. 7. Re IGdz zinot masai R. Kaupinai, 453 5) t. st, Albury, NSW. Australia, (342) Tévs, mite, sieva un meitina Latv1ja, brilént Anglija un Kallfornija, masica ar fsimeni Viciji, ‘Y¥estertonas sporta Kopa, nodala, draugi un pazinas Angljd un Daugnuvas Vanagu Vestertonas eyesumi. NONAT BEITAN, steidzigt rakstl misal! (i3a} Amberg, Pond Barracks, Bi. f2. . (353) | LATVJU MEITENES! Atsaucieties Setriem latvju zéniem, 40- reiz tiedim nopietna preclbu noldasda, Alilam visu, Kas skaisis un patikams, Rakstit uz *drdiem: E. Akots (21 g.). ji. Krautman!s (26 g.3. I Adamsans (26 g.} K Daugulis (9 g.). Nepleciesama fimetne. Liidzu rakstit Ppa galsa pastu. Adr.: Dept. of. Works and Housing. Woomera, South Australia, {354} Palénam pasreiz tr lebi trenina ap- | Stati sniedzas tikal nedaudz pari 1000 m, tad drofi vien izndks vél plelikt pie xa- iim norvégu distantu sl@pes. Tas kopé ar slaloma un nobrauciena siépém vedu lidz un uzskatu par savas neliel4a ba- gatas vértigdko dalu. Ja atradisu pie- mérotus apstaklus slépoSanal kada Kalnti pilsétind, gribétu sazindties ari ar pare- jiem latvielu slépotajiem ASV. Téde| lQdzu visus musu ziemas sportistus un it sevidki slépotajus rakstlt man wz adresi: Reinis Upe c/o Johnsen River Valley Fann Mantua — Ohio — USA, Portage County, ti jesp&jams, ka daudzl, kas jau ta- ait atrodas Amerik& un varbat dzivo izdevigos kalnu un slépoSanas apstak]os, varés man palidzét ar informaciju un arl es méginadsu darit visu, lai latviesu viemas sportistiem rastu jespéju kopej! patrenéties un tidé) negribu pazaudet kontaktu ar mis slépatajiem, Atstijot Vaciju, gribétos dot mazu bi- lancti, Varu droSi sacit, ka musu spor- tistt visvairik ir guvuSt tleSi sléposané. Nav tespéjiamas salidzinat to dienu pirms tetriem gadiem, kad grupina latviedu slépotaju — Reimanis, Skrasting, Zvirbu- lis. Liberts, Lazdin§, Ringis, es un Lat- vijas meistare Krklina, pirmo reizi bal ligt apkdrt skatidamies uzbraucim Krei- cekd’. lai péc tam mégindtu kaut ka wnokulties” leji. Toreilz, més oijam plieradusi ple Latvijas .kalniem* tun L- kas gandriz nelesapéjami vetkt ¢—6 km faros un stdavos nobrauclenus Alpos, Kad pirmo reizi stévéjim nobrauclena cela sikumaé, lebi sapratam misu ol!mplsko dalibnieku neveiksmigo 1936. g. startu olimpiskis sp&l@s Garmis4, Torelz misu parstavit, kaut art nepalika pédéjie savd konkurencé, nobraucienu velca apm. 1§ min., turpretim uzvarGltAjs, slavenala norvégis, asaules meistars Birgers Ruds to pasu 4000 m distanci nepilnds 6B min. Arlt més 1946. g, zlem&, kad pir- mo reizl thkimies ar Vicu instruktc- rlem, plirmos mégindjumos blezi vien Hetojam ,centrilo bremzi" un leji no- 1 balt i no dzirnavam, Pée cl- tigiem treninjem un = startiem dau- dzis ODP wun vdecu rikot4s sactkstés, katru zlemu vValrikus mé@neéug delyojot Alpos, ari latvielu trimdas sp@jas auga. Papijush ziem’ jau val- rakl no mums olimpisko =nodbraucienu velca apm, 6 min. Pirmds latvieSu slé- mosanas sacikst@s Garmi§A mfsu uzva- rétata laiks tal pada celA bija tiles! 16 min. Tas viss pandkts citigos treninos. Ar ltelu patelcfhu mQsu sl@potd{i at- mings vAeu sportistu un sporta skolot&ju draudzigo pretimndk§Sanu, Més tiefam jutimles visi kB viena sportistu galme un vacleSi nekad neliedza savus pado- mug un palidzibu latviesiem. LielAkA daja misu labiko slépothifu jau izceloiust uz Australiju Un ASV, bet ja tlem, kas vé@l Soziem paliks VacijA un drost vlen pirmo sntegu sgagaidis Alpos, radisies izdeviba pledalitles arf sactk- sts, tad novélu saviem draugiem labas sekmes tn spéku godam past&vét phréjo DP tautibu ziemas sportistu vidi, lal. aizstfvéetu latyieiu izcInita pirakumu Pirmajas DP meistarsacikstés Garmisa. Visu labaéko nékotné un noteikti gri- bétos telkt — uz redzB§anos pée gadiem Galsind, lai tad tur ar sekmém varétu pielietot trimdd fepitaés zin&Sanas. Reinis Upe, DP melstars sléposand. Skolam piedavaju: Prof. Zicina Viegla geita, Sbece. Ramana Tévu valodas miciba, 2, kl, Ramana Tévyu valodas miaciba 6, kl. Galdes Tévu valodags miactba 6./T. kl. Galdes Tévu valoda, las. grim, 3%. un 7. klasel a Galdes Tévu valoda, las, grim. 6. kl., 248 Ipp. Dzijlejas Poetlka h * | + a F 4 b e * 4&4 * 7 “ c¢ Ff a Skujas RakstnlecIbas teortja ... 4— »Lapa" — dzefolu izlase tautskolim i.— Prof. Kirkulna Latv. lit. vést. L,IV.a 3— Prof, Karklina Citt. Ht. vést. J-T7T &@ 3.— Homéra Odiseja TX-—XTI ..... 2- Brémasa Sichere Schritte 7 (5. EL) 2.— Brémans Sichera Schritte IF is, ki.) 4.— Brémana Sichere Schritte IV (7. kL) 3.50 Zalisa Visparigd véstura 7. kl. . S.— Nagobaga Jauniko lalku vésture , 3.— Matkalna Kimija #.,organ., neorg. $.— Bumbéra Fizika — Siltums ... . 6.— Velsberga Fiziski geograf,, g. 1. kl. 3,— Bokaldera Latvijas geografija,g.3.kl, 2.60 Svarebacha Latinu-latvju vardnica , 18— Guibja Latina gramatika . .. - + d= Trauberga Zoologija gimn. . . sa 8= Dabas miciba 4. 6. kl @. 1 «2 2 3 Dabas miciba 7. kiase: (Cilv@éks} . 5— Mat@matika § klasel . , .. . + »« 43,50 Matématika 7. klasei {nedaudz eka.) 4-—- Kaufmana Matématikas teorija . . 3 Johansona Algebra IE...) awe OO Johanson Geometrija, Zimn. Kurss 4.— Sostes Geometrija II (Stereometrija}) 3.— Johansona Trigonemetrija Pleczimju logar, tabulas Cirula Dzlesmu avots, solfedZo uc. Kreicera Dzlves miclba . ... . Skeéersiintju burtnicus loba papira . IzsQtu pling p&emaksi + porto. ANDR, OZOLEINA apgids On grimatnica, (24b) Eutin/Holst., DP Camp. ial Mekléju LTN. KONSTANTINU KAULU no Annas pag. Zinas lddz Augusts Lé- cis, Anglija N. S. Stanbridge Hd., Ho- stel Lelghton-Buzzard, (350) HALLO, TAUTIESI! “2 ff. ¥. atraltne ar 5 ¢. ¥. meitinu vélas atrast sey dzives draugu un Bernam téyu. Nop. prec, nolgk& lidz atsaukties kun- rus, neizslédzot &kirtenugs un atraltnus no 3-45 gadiem. Vést. adresét: (24a) Geesthacht/Elbe, Alte Landsir, 62, Dau- gavicteil. (352) Septembra beigis nedaudz eksem- pljros atka) bis dabiijama ANDREJA LEISES Putnkopiba Cena DM 6.— £Piesit[fana: vi- c1f3 DM 0.50; az Irzemém DM 1.— L, RUMAKA APGADS, Nuroberg 2, Valka. (351) slépotaju govis Pagijus&A aiem& vicu dienas presé sph oa ‘Jsikrakstos Un #urnalos biedi lastjim par latvie§u hokejistu e clilajlem sasniegumiem. Konecka, vein des. Bluka un Kleinopa vardi tika &0- dam minéti katra sacensibas atre!¢ réjuma, Konetkis ar Veldl joprojim val dzivo Kréfelda un nodomajusi tur palikt uzticlgi hokejam aril vél 50. tiem, Kleinops ar Bluki izcejajusi Uz ASV. Blukis nokjuvis Istos ,d2une- los’ un centisies péc lespajas atrak meklét citu darba vietu, bet Kleinops ar darbu un dzives apstakliem apmic- rinSts. lal gan art véstulé Latvijas sporia nodajai rezignéti raksta, ka hokeja siidas diez vai izdoSoties fo- ziem asind§t, Laukstridnieka galtds esmu jau 2 ne- délas," raksta V. Kieinops. ,.Dzlves aps stik}u zing man tiesom laiméjies. Ma- nas Rimenes riciba ir 2 stavu majina uf S$ istabam. Viss ir tirs un spodrs. at mums Latvija tik labds telpds dict ‘ dzivoja Zempales bajar. Salmnleks, kam pieder divas labi ‘fekoptas far- mas, dzivo ciid savrapmd&ja, kas pulldzi- not ar ,,manéjo" ir ki nakts pret dicnu. Esmu ticis tickam. ple lablem cilvekiem, ari sarundties ir viegll, jo salmnieka nav vel alzmirsis vaciski un vispir belt ope Kkartné daudz! rund vacu mélé. Escsm atbraukuti otra Vacija, tikal, protams, daudz labaka un pie raksturd cltadicem tviblem. Kad- tlekamies ar katminicin, tte tlin pasteldzas piebilst, ka eset cé- lufies no Vdcijas Un protect arl vél v4- ciski runaf, a Jistrada k& jau uz lnukiem, no saUleé6 Iidz sautel, Bet daru to jabprat, jo saskana ar saimnieku tlesam brinlbktya, Nupat vakar pécpusdicnd ar saimmeku yairak KA stundu nospéléju softbolu ua Kad bijim pamatlel izlocijusles, vip§ nos teica: ,,Viestur, tagad pietlek sportols, jesim atkal uz tirumu.“ Viens no mbes niem dzelzspienikumlem ir katru ritu glaukt, protams, ar maS&inu, govis, Hitu bis j&celas krictni pirms saules, j9 salmnieks mani skubinaja, lal theku af maijas darblem Gtr) pala un tad niku Ifdz medibis, Saimnieka man sagadds art bis!, Labs attlectbas-lamér nenozimt, ka darba gaitis nebftu pamatia! jalzloca mugura, Ne no viena darba Selt nckau- nas un par dolaru velns danco, ie kums bs grits visicm, it sevidki them, kas nav fiziski darbi vai sportd rddi- jusles Pata par 10 stundu ..vingrofanu"™ dienfd neskumstu, fo Klusiba tomiir ceru kadrelz atkal tikt ple hokela. Pagaidum gan gribu kérifii atkalpot par parikcdito vieymilibu un palidzibu, kaa tieslim bija neledom&jam! iiela. Kad cela nauda bg atpelnita un parid! nomuaksdti, varbat tlk§u tuvak kadai pilsttal un tad varesu atkal domit par hokeju. feteleu tomér visiem atbrauc&jiem darba vielna tlk Atri nemainit jo baznicu o organizieijas un arl darba devélj, Kas mOs Selt alecl- nijusi, cer, ko vismaz pusgadu an no- stridisim. Mans salmnieks jau plirla relges panima man! ifdz uz sporto sa- cikst@m plls@éth, jo vispar fcit par sportu interes@jas visi, ari veel farmert, val miisu valoda sakot salmniektévi, kaa Latvilf, pipitl kapingdami, stdétu tikat uz mrtéa, : Mana adrése Ir: Viesturs Klelnops, Wapakoneta, Ohio, R, R. 2% Box 159. Bosu priecles, sanemat no draugiem un sportistiem V&4clija un eltos kontinentos kidas zinas. ‘ Viesturs Kielnops FIRMA ANGLISA MEKLE KVA- LIFICETU FORMU GATAVOTAIU Jab0t § gadu prakse), Jfprot gatavot plakanas un apalas f®rmas met#inveidls fu papiru izgatavodanaj, k& aril formas rotaslletam, medalioniem un taml, Var pictelkties arl invalids. kam amputtta Viena kéja, bet kam cltidi veseliba iaba. Vélams vieninieks, jo nav jespéjams no- vietot glmenl, Vecuma robeZa 32—85 g. MEKLE SPECIALISTUS APAVU RUPNIECIBAL GRIEKIJA Vajadzigi kvaliflc@t! masinstradnick!, ka arl priek$strddnicki, kas pirglna apa- Vu Yrdpniecibas dazAdfis nmozares, Vurés {zcelot kopa ar Fimenétm. Sludinijums attlecas tlkat uz britu Josias DP. Interesentiem anketas izplidiganat pie- Prasimas wun izpilditas anketas plesiili- mas Vieni@f BCP speclalistu kartotéekat, (Zia) Detmold, Wittfe-Str. 14, nlevlenojot pastmarkas. atbildci, IRO britu foslas palvenals 6tibs [puél Alzrida interesentiem sayvus ldpumus ne- Bliit ties! btibam un to nevajadzigi ne- apgTttinat. Tas nevis poatringfk doku- mentu t@lAkvirziganu, bet pan Uke them kavéties, jo tos nosfils ACP speelilistu kartotékal val pat noraldis. (345) i oe LATVIU TAUTIETES, ATSAUCIETIES! Vilentulis latvietls, 40 ¢. v.. ar nodrodl. natu stavokiH, dzivo-klusa frantu ciemd, vélas nopletnd precibu noluka jepazities &r tautieti, kuras sirds jr Vientula, kas vélétogs sev fevat Istu a@raugu oun kas nekdro pée tilajam alzfuras xem@m het ar Mieru klusu un Jatmivu dzivi noditie nat tepat Franciji. Neizsl@deu atraitues un $skirtenes NWde 40 pp. vv. Rakstict, picllekot foto: atbilde parant#a.