a HE : = EE gr = 4: ! . = . = = = = . re : bos 4 . oe = hs oo “oe oe Sao, RE , - 1 - ee ce ee es ae poh oa. Co = : 4 a _ we . ee ne Fe shade en - : ee = ee a ea a <<. whe —-—-! a se al a " - ---— = : ee a : ial ee : : ae = : - 3 : oe - . ,, = acre Teed? oe, es" om 2 nk : : as et = maak 4 . L _ "FH =— == —= : ef rae | Hit a 2 ed eo Lk ™ =p ' ra ot . TT _— =——- = +H ogee: rT -=- . rae he el, ol : a 2 SE ae Te at PE TE OT al . som hoe s i 3 ee oo 8 * oe . “ - = wos : tal - d i ' . 5 kr . hte os pare de a w=Tim Lal . =k er en ey . Re er eS, " ol age hae Ae BD al | air . ~ " a ad ar =" = rf poke oo he es E ; ; * 5 tp oe & ahah, eae a - ee re. a . == oe - " em ee ek A ee ee ee ee poe Pe bee Te twa ae be oe pt ee ed ee a ee pete | * ee ees: cect? cr (oe ea . seater = he =, . 4 a er sweeosee us? ZL. a - on. es b mee tee a - aha re ar ok Le : 1 = Se pie! a ee pees | EAP re oa. na eg eh oH al Sl eee 5 u —_ i eae a pal =. . a = - . .peme gees mer sony me eon . he . “Tee . F - 7 as Sm oe ee a Ee ee a ed a =r : ig . FE, ro F P ph-A nota PE Ps i bs! op het : Te ™ ' : - oa ual, “Tape ‘et . . ea ". _* . ae _ doktus. ~ Krlevu tauta, _. Sis prasibas nav mazas. ' “kginé -vairs Durvis sarunam .. . . ie VALTERS LIPMANS PRASA NEITRALO VALSTU JOSTAS RADISANU EIROPA (Turpindjums no t. ipp.). revana bridinaia, ka ,nekada vara pasaule nespes afjaunot Krievija Kapitalistisko iekdrtu. un ta iznici- hat tautas demokratijas lielos iepu- vumus.” Ari Molotova runa pir- stavéja jauno miera politiku, un Sis krasikais no Stajina lidzstradnie- kliem arl uzsvéra, ka padomju poli- tikas pirmais un galvenais mérkis ir Modroginat drizu sanraganes abu haldigo Pasawies sistemu starpa, !ai noverstu citadi nenovérgSame treso pasaules karu. | ig runas bija skaidrs aicindiums ASV un Anglijai pazinot savus vie- Paga uSaja nedéja tas ari noficis. Ar Etesona 3 runam — Va- Singtona, Sanfrancisko un Berkleias universitaté ASV nodeklar@iusi no- | telkumus. ar kaddiem biitu iespéia- ma ,sadzivosana blakus Padom‘u gavienibas sist@mai bez kara drau- diem* Ka zindms, Etesona galve- nas prasibas ‘bija septinas: miera liguma paraksti$ana ar Vaciju, Austriju un Japanu. sarkands armi- . jas atvilkSana no Austrumeiropas un briva velGSanu nodroginaSana tur, Apvienoto naciju organizaci‘as resn2ktéSana, vienofangs par atom- ferotu kontroli, kominforma pagri- des darbibas izbeigSana, ASV din- lomatu.tiesibu ievéroSana vinous -priekSkaram un, visbeidzot, prasiba, jal padomju valdiba izbeigtu nepa- tiesibas propagandéSanu par kapi- taiisma imperialistiskajiem mérkiem Eéesons ari skaldri pateica, ka ASV pat pie- Hétos militaru varu, lai apturétu ko- minisma talaku izplesanos AzijA un a: hekadus kompromisus vai pielkapi- bu Padomju savienibas priek$4 na- nepielietos. Svéidien ASV prezidents Triimens pazinoja, Ka ving ar Eéesona adrpolitisko pro- frammu ir vienis prdtis un to ,,bez lebildumiem atbalstis". ‘Padomju savieniba jau kop$ da- Zim nedélim dazis shkietami sikas *“Hd2Sinéjas taktikas mainds devusi '. moradijumus, ka ta gatavojas uz jJauna-veida saprasanas politiku ar ‘ tletumiem. Marta sikuma padom- ’ Ju véstnieks VaSingtona rikoja ame- ‘Tikaénu preses pienemSanu, kurd péc ASV: Zurnalistu izteicieniem ,més gijdm no viena ataSeia rokam ot- a a tag, kA kadi austrumzemju princi. ap Kees a 7 mode i~ oa a : 4 ee % cae . : ay ae ved ' el eT r, r _. Pile pe Fr — ee ‘a: 7 —_—. . or . ” = —™. ee Ae ee ee : feed ge eee eee =r ee eS ls " =a sem. om oe re | - ty ., . - EE =”. . “ss : 5 ct " mt c - : Pa, = Ta bow es . ; m ite ” al “h a . - 4. * ; ‘ oe | +t 1 ot . . ar | - : 1 ee ' ie ' oe ae ee .. a . . L .: 2 ee : : a | reed + - "i en . a ae a 1 .. ia 1 ! + o)6 Be 7 17 Sane de . ui : 7 kh . oreo, i ° i! .: 2 ! . = . oe : 1 he .7) : al i. | | ee / ' I -; [: Se . eho oo ye i ' £ LL! tj tc. I. L ri er | sy 7 r gi i fee 3 ' : . wee one a I . : , * ae si : : | , ooo " rl " iF 1 | oon "ty : - ‘ A bt) : io | . “14a ' @ i oe . 1 . n ‘ ' : 2 . : a i oe ai) oo, a ae oe ee /_ a . WJ . 1 1, ” <7 “he ! te aid i i. r E feos a ! : Pe rere ; 4 1 TR tay . hy ih od ere , . 1. : ! ” ' ie i ee - at v a L : . " I . . a, 7* vq ™ a | r F stu 1 ! ql Ar Pe ae J . | i | . I , -' + . ae 7. ue |: . iRee . ’ ” a wade eee . a ; - ah: ', nt mae te aM ea ate | a . cE H “. 9 ep —=s |. ee ae 1 76) |.” 7) ' TA Ain + * . sear : 1 tart” yt , ra ils an : ‘og I ts 7. ae : “Tl TRE; 1 " . GAD wei? Pay ke . ' | wd ha cir . , 17 11 oe : q # : s ris . = mm: “he |? Ue pe 33 : nn |) Lo a | ay “a i 1 1.) xr : Fy .: = "F aor aan =|) |: . - 5 + rt “apo = rT . r || oe, r . ee ee 1 i is epee d . my ' te Fos ag in i a ven - a # . " nou L* os > eae, # ict ey "” 1 Pi | oo ho i] 1 — ' L - a eh ed | to) oo ee 2 . a 1 ay 15 I . ae I 2 4 ™ : Fr ™ » oF ‘i /, || 7 r . oe oe | i i ‘ta i 1 "le r , age Ls yl ; . i] = . 1 1 . iB; 1 . ' : , ii. Je i BE rT] 7 1 =" . : 4: i : 2 sol x? F 7 tt) ae t 4 wore! ” jt: ii _ . r . . ay! o1 | Ia 4 : THe H | i , +, ce iH) i - Lo * . Pas . ; I A d . . teagl f, . re “ nid . e 1. | a Tt ee bl a . i Fiua . " L = “# i, . . 7 . “* vl] -Feee a - . by : ' As i All = - . :" S| d 1 Ath” I " -G r k aa 4 ; oy Ue bed ' | t Lt ‘ 7 rs re Ay ! . en: eH Malar a . ¢ fe - | T 1k . . . las " . 4 c - ‘ = I i a ps me: 4 7.30] ; r ‘ . ot oe HE. L 7 ee ' y . iT . Ly # . . i : ; . ara F tol st oe “4. i" = i “4 e I . =i ‘: . oe oe . ' r. . ot ; . sent . i ur tu ‘ : 2) 1a ; 1 : . a! ; a = os . a “ 1 _ ee eb L a at 4 vos I hoy 1] 7 , I I. . rt lieldka kustibas brivika. forma: sédés. Tada ljaipniba un sirsniba padomiu -vEstrileciba nekacd agrik neesot pie- dzivota. Atvadoties. padomiu pre- ges ataSejs uzsvéris, ka ,,tagad sak- sieg citi lalki un miisu durvis jums bits vali vienmér un visos gadiju- mos. No Londonas zino, ka Liel- britanijag vestniecibas personalam Maskava pagajusaja nedéla bez tu- vakiem paskaidrojumiem atjauta Sie jau- nie: rikojumi aizsteiguSies prieksa Foreign Office planiem, kas pare- dzéja padomju diplomatiska taba kustibas ierobeZcSanu 59 jadZu ap- fokd ap Londonu. Par ' aivieglojumiem gan amerikanu zur- . nalistiem, gan dipiomnatiem Maska- ‘va. sts nedélas sakuma zino ar Was- hington Trends, taja paga laika no- radot, ka ASV sabiedriska doma ka- tégoriski prasa pec drizam tiesim sarunam ar Maskavu. — ASV viedoklis paSreiz liekas esam $ids: Lai gan ne Trumens, ne Ete-~ sons, nedz kara ministrs Dzonsons, nedz paréjie ASV valdibas locek]i neatteiksies no savim nupat pazi- notajim politiskis wun militarss drogibas pamatprasibam un vinu politika pret Stalinu joproiam bus ASV wun tas sabledroto spéka po- tenciiila vairesana, durvis tiesam sarunam ar Kremli ir Hdz galam vala. Ns maziko Saubu par Sadu pas- Teiz3jo lielis politikas stavokli ne- aistai. viens no pédejiem Valtera Liomana ievadiem New York He- ‘Taga patava: prava pret biiuso arlietu mini-tru Klementiru Parize (D), — Agrakais cecnu dip- ‘lomats Zdenko Formanexs, kas par- stavéja savu valsti Madride un Pa- riz@é un pec apvérsuma 1947. gada izbéga uz riciumiem, francu presets parstav'iem paskaidroja, ka Praga gatavo pravu pret bijuso aritetu ministru Klementisu, Vina notiesa- tanu véloties Maskava. Kremla acis -Klementiss pazaud@ja uzticibu, aiz- stivédams savus uzskatus komin- Padomiu komun.siu vadonu acis vins tagad kluvis par Htoistucun tapGe likvidejams. Rie- -tumu diplomati, kas akrediteti Cra- ga, AP padrstivim i2teikus-€s, ka vini'jau priekS monesa nav Ukusics ar Klementisu. Maria sakuma vias davas dienas uziuréjies Stovakisd, kur piedalijies sava brala Miroslava béres. dazadiem. rald Tribune. Vin raksta: ,,No- teikti japienem, ka més atrodamies jJaunu, Joti svarigu tieSu diploma- “isku sarunu prickSvakara ar Pa- domju savienibu. So sarunu izejas punkts bus teorija, ka ari divas ne- samierinamas sistemas var sadzivot viena otrai blakus bez tieSa kara. Si teorija nav nekas jauns. To Hocimina komunisti megina nolincot 2 ASV iznicinataju komandas Saigona (B). — ASV floles admi- raja Berkieia vienibu viesosands Vietnamag piekrastes ostas un Sai- Ona izraisijusi franéu Indokina _a-~ Sus komtnistu nemierus. Ap 4000 cilvéku pilis Saigonaé pag. nedélas beigus méginaja piekjut diviem ASV iznicindiajiem, kas bija noenkuro‘u- Sies Saigonas centra un nolintot komandas, Policijai un frantu ka- yaspekam tikai ar asaru gazi izdevas puli izkiidinat. Fédeéjis diends, ka zino0 AP, Vietnama atjuunojusgies komlnistu nemieri visa valsti, Ari Malaka komunistu partizaou darbiba pastiprinajusies, Lielbrita- nijas augstais kormisadrs pazinojis, ka ieraduSies smagie Linkoln bumbve- “i, kas uz nemiernieku dZugju slép- tuvein metisot 10 t bumbas, | Stalins izklastija senitoram Stase- nam jau 1947. g. Ceréilam noteikti bija taisniba, kad vin apgalvoja, ka pasreizéjam pasaules stavoklim ir tikal divi izejas — vai nu abu naidigo sistemu miermiliga eksisté- Sana viena otrai blakus, vai ari kayS, kas iznicinads pasauli. Tadé] ari rietumi nevar atmest ideju par sadas Sadzives nodroginaSanu. Bet pirms Sadam sarunam vajadziga lepriekSéja uzzinaSana, ar kAdiem noteikumiem abim pusem jaré- kinas.” . wGalvenais jautijums,“ saka talak Lipmans. ,ir atrast iauno robeiu, kas Skirtu abas naidigas sistémas. Ari seit ir tikai divi atbildes — vai hu lidzingjais dzelzs priekfkars, kas Ske] Vaciju, Austriju un Berlini un kas neizbégami novedis pie bra- ju kara Vacija un lidz ar to trea pasauJes kara, vai neitrdlizetu bu- fera valstu joslas radigana_ starp Padomju sistemu un Atlantika pak- la valstim. Neitralizéta Vacija bitu galvenais kodols Sai joslai, kas sevi letvertu Austriju, Sveici, Italiju, Skandinavijas valstis, Jugostaviju un Griekiju. _ Lipmans doma, ka Sadas drogibas jostas pietiktu, lai Padamju savie- niba ar rietumiem varétu sadzivot bez kara. Lipmans ari doma, ka sadu priekSlikumu Stalins varétu plenemt. Vai tas ta tie$am biis, to radis tuvaka nakotne, Cerciis prasa apbrunot Rietumvaciju Gebelss elle var priecaties, ka piepildijies vina - paregoj ums Londena {A). — Ari Scdien nav vel norimis uztraukums, ko pagaju- So necdéju apaksnama debates saceéla opozicijas vadonis Vinstons Ceréils, ‘prasidams, lai ASV un Lielbritanija nodrosina Vacijai tiesibas izveidot pasaj savu armiju un ta nodrosina Vactias robezas pret Padomju sa- vienibas vai tas satelitu militdriem uzbrukumiem. Stundu gara runa, kas bija pina tikpat spilgtiem un dramatiskiem izteicieniem ka Cer- Cila runas otra pasaules kara saku- ™a, sirmais valsisvirs teica: »Kkara ministra Sinvela mierina-: jumi, ka Lielbritaniias brunoto spe- ku zobi Sai gad& kliist asaki un traucétija aste iIsdka, nav nekas vairdk ka nenozimigas tuksibas. Més nevaram garantét Biropas dro- Sibu bez Vacijas piedalisanas. T- kai Vacijas brunotie speki var pa- hdzét sareit garo Rietumeiropas fronii. Padomju savienibas un tas Cechu komunisti no jauna uzbruk katolu biskapiem — AMERIKANU SOTNIECIBA PRAGA BRIDINA SAVIENOTO VALSFU bi 7° 3 x Praga (El. — Pée ilgika kiusuma briza pacijudas necejas beigas Cce- chu koministi atka!l atjaunojusi sa- vis uzbrukumus katolu biskapiem. Tiestietu. minisirs Cepicka, kas par- Zina aril baznicu lietas, kadai rung anvainoja biskapus, ka vini paklau- sa tikai Vatiiiana pavéelém. YValdi- ba, teica thick ministrs, biis splesta rikoties pret katelu bagnicu | aci pret aci. Scsidien Prigu atstaia pavesta nuncijs monsinjors De Liva un de- vas uz Rome Ceturtdien arlittu ministriia vinam piestitiia rakstu, kura bija teikts. lai monsiniors at- stai Cechoslovakiias territoriju tris dienu Jaikad. jo vins esot ,,lejaucies fechy jekS@ias lictas.* Informetas aprindas doma. ka Sis akts nozime 1s distomatisko atticksmiu partrauk- Sanu Pragas un Vattkana starna. Cina ar katoly baznicu komiunisti tagad cakusi pielietot jaunu taktiku. Par Banskas-Bistricas diecézes va- ditiiu vini iecélusi kidu ekskemu- nicétu garidznicku. Svetdien furie- nes katedralé vinS pirmoreiz celeb- reia mesu, kas bija nieslégta radio~ fonam. Tati piedalijds pat kads valdibas parstivis — ari ekskomu- Nicets paridznicks. Amevikanu stinieciba Praga si- nis dienss izsutitasi visiem Sav.c- noto vaistu pavalstnickiem ralstus, kurog noratits, Ka apeietingsanas sadam ti negaranié palidzibu, Raksta thlak minéts, ka techu val- Ciba loti daudzes gacdiumos nav p ancietivitiom ASV lansulatn ferédnus. Sis bridina- Sums izeftifs tA5e, ka cuudzas sa- telitvaistis notilsugas rietumoilsonu ancietinasanas. Satelitu. milzigas armijas . gu] ka smags draudu makonis par yacu tautu. Rietumu sabiedrotie nav $péjigi vaciesiem dot nekadas dro- Sibas garantijas. Ja sarkanarmijas masas vai tas satelitu armijas: kadu dienu parpludindtu Vaciju, tad vi- siem tiem drosmigajiem vaciegiem, kas tagad cinds pret komdnismu, par fo dutu jasamaksa ar sayu dzi- vibu,* Certils 1alak noradija, ka helakas briesmas draud no Padom- ju savienibas zemidenu un gaisa flotes. Vin§S pieprasija slepenu par- lamenta sédi tuvikajos méneSos, bet ministru prezidents Etlijs $0 prasi- bu noraidija. 3 Anglu prese pirmdien bija dasitos uzskatos par Ceréila priekSlikumu. Kamer konservativo laikraxsti no- rada, ka Ceréilam vismaz dala tais- nibas, Ethia partijas izdeyumi opo- zicijas vadona ierosinajumu apzime par bistamu un viegloratigu spele- sanos ar vacu militarismu un réeak- clonaro imperialismu Protams, ka ari pati Rietumvacijas prese Cer- Cila deklaracijai velti lielu ieveribu. Sunday Pictorial ievadnieks Kros- mens ironiski norfda, ka Gebelss, tagad kaut-vai ellé budams, var no sirds smieties, 10 piepilaljusies vi- na vardi, ke tas teica dazas dienas pirms Vactjas sabrukuma sava pé- dea radioruna no Berlines. Hit- lera propagandas Sefs paredzeja, ka 1 sabiedrotie jau driz pec savas uz- varas atklas, ka vini karojusi pret ‘neépareizo pretinieku un tiesajusi ne tos kara noziedzniekus, ko isteniba vajadzetu. pakart. ,Certils bis tas," pravietoja Gebelss, ,kkas pir- mais saks aicinat atjaunot Vacijas palidzibu pret Padomiu savienibu.“ VaSingtona Ceréila runa izraisiiu-: si katégorisku aizsardzibas ministra Dzonsona dementi. VinS uzsver, ka ASV ,nav ne mazaka noluka apbru- not Rietumyaciju“. Dzonsons pa- skaldrojis, ka Sada politika butu wnesapremojama Francijai un tikal pasteidzinatu Padomju savienibas militaru akciju pret Rietumeiropu". Jugoslavija bridina Maskavu atmest imperiatistisko politiku Belgrade (C). — Jugoslavijas ar- lietu ministrs Kardels un vairaki citi Tito valdibas locekli svétdien Beleradé un province teica vélesanu runas, gatavojoties Jugoslavijas aug- stakis padomes véléSanam Sai me- nesi. Loti zimigu runu teica 4rlie- tu ministrs Kardels, bridinot Mas- kavu, ka tai tagad ir pédéjais laiks atjégties un mainit imperialistiske pasaules iekaroSanas politiku, -,,.hom- informa dirigéta politika smagi dis- kreditéjusi komiinismua visa pasau- le, teica Tito arlietu ministrs. ,,To as veléSanas visa Eironpa, smagi zaudejusi veléSanas ki 50o- gad. Tur vainoiama Maskavas po- litika, jo ti atkadpusies no Ista ko- miinisma, likdama socidlo idealu vieti tiri reakcionaru imperialisma paveidu“ Kardela runa_ sevisku uzmanibu radijusi Londona un Va- Sinftona. kur joprojim valda par- lieciba, ka Tito antikominformam pasreiz Balkanos ir tik pat liels jesmpiids, ka oficialajam kominfor- mam. Jauna Somijas valdiba bez socialdemokratiem Helsinki (D). — Jauno Somijas ‘yaldibu. Soreiz sastaditis 50 gadus vecais jurists Urho Kekonens, kas pieder aprariesu partijai. To at- baista vél zviedru tautas partija un liberaji. Jaunajai valdibai parla- menta ir 75 balsu vairfkums, Pir- moreiz kops 1937. gada Somijas ka- bineta nav socidildemeokratu. Valsts prezidents Pasikivi gan veléjas té- du koalicijas valdibu, kura piedali- tos ari koministi. Si vélme tomér izjuka, kad socidldemokrati katégo- Tiski atteicés sadarboties ar komi- nistiem. No 15 ministriem agra- riesiem ir 10, zviedru tautas partijal 3, liberajiem I un neatkarigajiem 1. Arlietas vadis Ake Gares, kas pie- der zviedru tautas partijai. Vins ir pazistams. Somijas saimnieciskals darbinieks. | Savas programmas deklardcija ministru prezidents Kekonens pa- svitroja, ka vina kabinets velas la- bas atlieksmes ar Padomju savicni- bu. IekSpolitika valdiba solas sar- gat demokratiskads brivibas un no- drosinat tiesibas visam ledzivotaju Skiram. Informétas aprindas pa- redz, ka jaunais Somijas kabinets ir Stabils, jo afraka Fagerholma val- diba balstijfs tikal uz 55 deputatu vairdkumu un tomér palika pie sti- res 19 ménesu. Ministru prezidents Kekonens jau prieksS kara bija pa- zistamg politikis. Vienreiz, vins ienéma tieslietu un vienreiz iekSlie- ‘ tu ministra posteni. Kekonens bijis art aktivs sportists un 1932. gada piedalijas olimpiadé Los Andzelosa. Belgi'a sociallsti pietei- kusi generalstreiku pret Leopoldu {it Brisele (B). ~-- Opozicija pret kr- tala Leopolda atgriefanos Belgija aug, Otrdienag rita socialisti pazi- noja, ka piektdien abas franciski ru- najosas valonu provincés saksies ge- neralstreiks, lai demionstrétu pret Leonolda aigricSanos. Sagaida, ka lidzSinéiais premiérs Eiskens lidz nedélas beigim sastadis jauno val- dibu, kas tad nekavéjoties sasauks parlamentu, Jai tas beidzot galigi izlemtu strupce}]é nondkuso Karaja. atgrieSanas jautajumu. Liberali pazinojusi, ka tie piekrit tikai vienam atrisinagjumam — ka Leopolds Ill atsakaés par labu kron- princim Boduinam un ka pedejais klfist par Beléijas karali, tiklidz bus sasniedzis 21 g. vecumu, ¢. 1. 1993. g. yp Jouna padomju politruku toktika repatriantu. kersano Stokholma (vrs). Par jaunu, viltigu padom:u taktiku pret baltie- Su bégliem zina véstit Stockholms Tidningen. To izstradajis padomiu sutniecibas Stokholma baitiesu no- dajas jaunais priexSnieks plkv Kar- lis Kangers un ta iziet uz to, [ai iebaiditu cilvékus un raditu nedro- Sibu béglos, reizé cenSoties Skelt bégju organizadcijas un vaditajas personas nomelnot dazadam _ pla- pom. Tiek izplatitas baumas, ka, }4 stavoklig kjusot kritisks, Zviedrija izdoSot baltieSus. Somijal nosutita- ja nota Maskava uz labu faim) m- né@‘usi daudzus baltiesSu vardus ti- kai tipec, Jai iebaiditu béglus Zvie- drija. ‘Kangers, pieméram, uzperk igau- nu béglu izdotas »pramatas, ari re- igiska satura, lai orientetos begju mentalitaté un uzrmekleiu plaisas becky masa. Reizé padomiu radio —pédas béglu radiniekiem astiprina propagandas aktivitati ar de tein sériju begliém, kur personiskas apsGdgibas un 4p- vainojumi ienem izcilu vietu. Ar izsutita igaunu spiega Strvelija un citu agentu palidzibu fagad dzen Igaunija, spiez tos jerunat propagandas pDia- tés, piegada vestules, ko if ‘ka rak- slijusi radiniek: no Zyviedrijas. 55 p. v Kangers saucas gan par Karli, gan Augustu. Vins ir veces, fanditisis kKomunists, Kas Igaunijas brivibas kara 1918. .8- cinijies krie- vu pusé, bijis politraks un 1340. g. Kaidas militérnodajas Sefs Tallina. Piedalijies cinas Tgaunija un Kur- zeme, Karam beidzoties, bijis virs- pavélnieks kadam pusnaciunalam armiias korpusam, kura ietilpusi uz Sihirjiu denortétie. Kangers Stok- holma ieradies 1949. g. oktobri. | krieviem vicieti . TreSdien, 1950. g. 22. marté DAZOS VARDOS Seretse Khama drikst atgriexties sava négeru valsti Dienvidafrika un . sagaidit tronmantinieka pie- dzimSanu, pazinojis premjérs Etlijs. Negeru karaja balta sieva Bamang- vato valsti izsaukusies: ,,Pasaulé vel ir taisnita! Anglu lidmasina Comet, kas ir Jauno anglu turbolidmasinu proto- tips, lidojusi no Londonas lidz Ro- mai 1 stundu 59 min. t L par 22 min. atrak neka lidgdindjais turbo= imicinataju rekords fai distancé, Parastas pasazieru lidmaginas no Romas uz Londonu lido 5% stundas. Odepraza bumba varot arf ne . © Spragt, zino ASV atomspectiilisti, Fisot jasaubas, val tas spradziena speks buSot lielaks neka& uréna bum- bai, jo paSreizéjas techniskds iespé. jas esot loti nepilnigas. No 500 vacu xinftniekien ASY 362 pieteikusies pavalstniectbas jegiisanai un erib naturalizaties. Pirmle 4 supercietokinl Atlantika — Gnijas. ierotu palidzibas programma pirmdien izlidojs no ASV uz Angli~ ju. Tiem Sonedeé] sekos 36 citi B-t9 — superbumbvezi. No ASV uz Fran- ciju celi arf bazes kugis Dixmuide ar 48 amerikdnu iznicinitajiem, Francijai. 28.000 Antverpenes ostas stridnie- ku pirmdien saka streiku, lal pro-« testétu pret karajla Leopolda atgrie- sanos. Lielakais bads modernas Kinag vésturé pasreiz plosas Anvejags un 5 clt8s Kinas provincés, oficidli zi- no Pekingas valdiba. Katru dienu mirstot tikstosi. No Anvejas 22 milj. fedzivotajiem 98 milj. esot pie mirsanas. Bex Stalina bildes nevar stradit, pazinojusi Triestas ostas stradnieki, kad amerikdnu karelvji tiem joko- damies nozaguSi 6 pédas. augsto »moderno syétbildi". Kad ASV Virsnieki streikotajiem Stalina atté- lu atdevudi, darbi atjaunoti. Astonas domju laikraksts Intelligence Digest. ja atomeksploziju Krievijé pirms prezidenta Trimena. Par neaktivu clpu pret kulakiem atcelta puse Ungirijas prefektu. So tiriganu pleprasliis pats ministru prezidents Rako§ai, Specialas tinktiiras pistoles péc scotland Yarda feteikuma siks ple-« Hetot Lielbriténlid. Tas pilditas at ipasu dzeltenu Skidrumu, ko nevar- nomazgit, Sadi apzimétus launité- jus policijal nebiis nekfidu gritibu atrast. Pirmais krasainals talevizijas rat- dijums Elropa bis skatims no 20.— 31. martam Hilversum, Paredzéts niarraidit eperu Don Huans. Augstl cletuma sodj piespriestt diviem -amerikaénu karavirlern, kag par 7000 Austrifas Silinu nodevuél Osvaldu Eberu, Vienam no vainigaiiem plespriestl 20 gadu, bet otram 15 gadu spaidu darbu. si. Taja ar saviem raz3jumiem ple dalds 2000 vacu un 1000 arzemju firmu, Atklasanas dieni mesé fera- dis arl ASV un Francijas augstalt komisars un Rietumvacijas prezidents Heiss. Piecus amerikinu militares ata- Sedus uzaicinajusi poli atsaukt no VarSavas. aicinajumu sanems ari Lielbr'tainifa, Jaunis uniformas pée rietum- valsta parauga tuvakaja laika ieférhbs Jusgonslavijas armiju, zine Daily Graphic. Pée 5 gadjem protestét pret anglo- amerikanu faisa uzbrukumiem ko= ministu funkeionfri pavéléjual Austrumvacijas pilsétu jiem. Pirma Sada veida protesta sanaksme noorganizéta Magdeburgi, ko rietumvalstu avliciia bombar- déia 1945. gada. Plasus atomriipniecibas pasiku- mus Sibirlla nesen atkléjudi ASV Hidotaji, Pee britu) preses zinim atklajums izdarits ar sevi8ku jauna veida ieriéu palidzibu, Hitlera dubultnieku viacieti Hein- richu Nou kopS pagajusi kara beigim pavisam 9 reizes arestéjusl policita, noturot vinu par [sto _,,fi- reru“. Tasad Nallam izdota snectila aplieciba uvraidifanai noliciias ierBd- niem, lai nieraditu tiem, ka vink yay Betlers, 60 gadus navadifis nomedd italu arsts Ferdinando Pavoni. ‘Tagad vin$S 80 pgadu vecuma miris Berga- mo pileat}. Merdicinas vésturé figa- kais Jidzg Sim orvimetals bezmiega rekords bilis 375 stundas. Pavoni gadijumam Arsti nay varéjugi atrast izrstden ymu, Ari japanu zyetas kutus tagad sikusi anSaudit nadomju kreiserl, zino Amerikas batss. Uzbrukums noticis pie Haknidu salas. Divus rvejas kuéus krievi aizveduSt. | 18 laimigi ateriezugies japayu ostas. nas jaunas atomeksplosijas = Kops $4 gada 1. marta notikudas Pa- Aaa savieniba, zine ee oe ae ig See laikraksts bija pirmaig, kag pavéstl. “23 yél Bi Holandé,. 5 arf! Mocarta . 100.060 cllvéku plrmajé dlen& ap- mekléjusi Frankfurtes pavasara més. valsts =. Sagaida, ka lidzigu uz- ledzivota-. bet -_ Fee F . . | ; ' = . . = - - “a - . valle iz TEE see EF Lf a, garg FREES ry \ F 1 r gg EST Ee 5 EE eq (a , eS a 2 F 3 zg #2 rie =] a