ILATVIJA ee LA a Nr, 87 (911) 1949, g. 81. augusta. Ar autora parakety vai iniciijiem pa- ‘faltatitajos rakstos izteiktis domas sav katri zip’ redsekeijas domas MUMS TULIT - VAJADZIGA SKAIDRIBA ag ~=~— Ay jauno IRO rikojumu, ka ne- I’ Yay8joties var atraut aprip! un ta- } aku palidzibu katram DP, kas, ne- yélédamies atgriezties dzimtené, no- ralda aptaujas komisijas par plene- ; , Mamim atzitas lespéjas {zcelot, bet - Jo seviiki ar Sis instrukcijas piemé> rofany praksé, més savis béglu gai- tia esam sasniegusi beztiesfguma kalngalus. Latviesiem ir gan paru- ; Ne — daivitam zirgam zobos neska- i ¢&g.... un arf IRO mailzes rieciens i {e d&vats, bet pasniedzéji nedrikst aizmirst, ka ne jau savas vainas dé} to adam felt Vaciji. Lotl }4saubas, vai ASV nodokiu maksaétajl, kas vi- sts Bos gadus nesusi galveno smagu~ mu DP apripé, ir pareizi informétl | 7 - par FRO lerSdou izricibas veidu, Pé- - dijo nedélu notikumi plerida, ka daudzi humé&nitfites karoga neséj! atv thlu no demokratiskis valstis atsitfim cilvécibas normim. Ir saprotams, ka aptaujat bija j6- |. nak, lal IRO pirms darbibas belgia- nae gitu precizus skaltjus, clk no DP plembrotl izcelofanal un cik lie- Ja bOp nefzvietojamo grupa, Pamus dindjums Strak izikirtles bifa vaja- | dzige ari tlem, gan nedaudzajiem } DP, kas ceréja vél ilgl ést ERO vai | Rildas eltas palfdzibag organizieljas | gnalzl, Bet Ukpat noteikti varam sa- cit, ka valrums no nometnu iemlt- niekiem biitu jau sen prom radosé darba, ja vien varttu tikt. Arf bez Et . tlestgajiem DP, kas valrakk@rt jau ekringti un parskrinéti, ir tlestba prasit, lal #idu aptauju izdaritu ple- yemamé veldi, bez jebaidiganas un draudiem. Skiet ar! savadi, ka TRO - galvenais Btibs Bad Kisingen§ in- - atrukelju publicd tlkal tad, kad ap- — taules jau sen skkuShs un edk ple- nikt neapmierinitibas un pamatota Mm gatvaukuma zinas. IRO valsta lal- kam ir vienlgad pasaulé, protams, at- | gkattot mums vislem = zinfimo, kur -yaldifana notiek ar tlk dsudzim sle- pengm instrukeijfim un rikojumiem. me Yk. daudzos skaudros v&joa. méathtle | NP. nemas neurdrobinds cerét, lai iz- + tur@lande pret tlem bitu smalkji- 7 i wn laipna, tomér katr&i zind tal | 48bit Ukumigal, K& var aptaujas ic- im. rédnis atnemt DP karti vienigi té- = a. ja aptauffjamais pfris stundas neizikiras par izcelofanu uz jerédna feteikto valatl? Val ir cilvécigl sie- vietel ar maziem bérniem atnemt TRO apripi, ja vinas virs — {nva- lids paireiz kfrto DP etatusa fegii- Sanu? KA var aptaujas lerédnis ple-. divit: matei izcelodanu uz citu kon- tinentu, mudinot atstit nepleaugu- dus bérnus Vicij8?. Vai aptaujas iz- ———- @arttdi! tie$im ir tik kompetenti un |. 4plinvaroti, ka, uzmetot skatu, var “patelkt — jis lauksatmniecibai ne- —derat un t8dé] jums j&braue uz citu . gemi? Ka var kategorisk! pavélét. braukt tikat uz vienu valsti, kaut gindma, ka attiecigajam DP bitu ie- spbjas izcelot ari uz citurieni? Tie iy tikai daZl pleméri, kas Hecina par doto instrukelju nelzpratni vai te- rédnu patvalu, 7 Jaunos noteikumus, kas gan tik asi tvéruma nakus pilnigi negaidot, aizmirstot hum&nitites principus, ‘yarbit bargik& traktéjumé varétu '. gttleclndt ux tlem DP, kas ties&m yal Hdx Sim nav registréjugies nevie- .n& iscelpfanas akcija, bet pilnigi ne- gttalsnojama biitu riciba, ja apripl atnem tlem, kas visu laiku nemitigl pOléjusies tikt us pasa izraudzitu valsti, pie tam pat ar noteiktam iz- redzim, galvojumu drizum4 sanemt. Nekad agrik IRO nav ari pazinojusi, ka tiem, kag iz8kirudles par pallksa- nu Vaclj8, nometnes bis jSatsta] pirms IRO darbibas izbeigsanés, Al- cinfijums registréties MIidz 31. augu- * gtam uz IRO politisko aizsardzidu, aprapi un palidzibu izcejosanaé, — Rielet tirais paradokss, ja nometnes esofajiem tani pai laika, palidzibu atkal atnem, — tikal tade], ka tile nevar uzradit galvojumu un atsakas braukt uz aptaujas ierédnu izraudzi- to zeml. | ) Zgios jauta&iumos talit gitu skatdribn ssdieh centr&lo jest&Zu par- gtiviiem un latvieSu parstavim ple TRO galven& Staba Zenéva, jariko- jag Atri un energiski, Jardpéjas, lat visis nometnés pazinotu aptaujas . yeldu, notelkumus un lerédnu rici- bas likumigis robezas. J&noskaidro, cik galvojumus vél var gaidit no ASV un vai tiem, kam galvojumi ti- kai tagad iesniegti, ir tiesibas atteik- ties braukt uz citurieni. Atru un no- telkty ricibu no IRO puses visi DP iau sen gaida un to tikal apsveiks. bet ari DP ir tlesigi prasit, ial ar viniem apietos humdni un likumigl. H. Mindenbergs. Macitaju konference Berchtesgadena Luterinu pasauies federicijas (LWF) studiju centra Berchtesgaden4 no 25. guguata Hdz 3, septembrim notiek latviedu ev. lut. draucdZu macitaju konference, piedaloties vairak neka | 30 micitajiem no amerikadnu, angiu un frantu joslas Vacija. Sanaksme pledalag ar] LWS un Wacu ev. lut. barnicas parstavji, 29. augusta, pée steriesanis no Anglijas, konferencé ieradas archibiskaps Dr. T, Grin- bergs ar sayu sekretaru mac. E, Ro- ziti, Konferencéd plaiak pirrundja baznicas dzives jaut&juraug, emigra- cijaa fesp&Jas un veco jauZu mitnes lekértosanu Berchtesgadena. Atrefe- réjumu par konferences gaitu un at- zinumiem sniegsim péc tas beigam. Grona prasa galvoju- mus, bet Sveinfurte VV ¥ s -Skist bagazas saini Gronas emigricijas nometn® pas- lalk atrodas ap 600 clivdku, ka dévé par ,,lesaluglem”“. Dala no tiem ir bij. kardviri, DP komisllas parstavii epiauba, val tle likumi#d kart& ie- ‘Buviudl DP statusu, un tide} tos Beit Pparskring par jaunu. Aizkérusies Beit ar! daZi cllvéki, kay vecdkt par 60 gadiem. Ja vini nebrauc ple bér- nlem val bérniem lidz, tad seit ple- Prasa specidlu galvojumu no bazni- cag val citas organizdcljas, ar kuras palfdzibu tie izeelo, Ari bezapgad- nieka sievietam ar maziem bérniem vajadzigs 8ids papildgalyojums 1006 dolaru apméré. Ja bérrid nav vairs uzraugaml, val arf pai var jau mal- zi pelnit, tad parlldgaivojumu . ne- prass. Papildgalvojums tapat vaja- dzigs tlem, kam ir fiziski defekt, Datrelz uzkavésaniis rodas téd&l, kd dokumenti cel& nozududi, val daxzé- dog jerakstos Ludvigsburga un eltur atrodamas klddas, TzeejotAjl ble#{ nezina, ka vislem tiem, kas brauc uz dienvidstatlem, kugis 1et tikal relzi ménesl! uz Nu- orlinsu. Ja ierodas Gron& tikal ist! pirms kuga atiejanas, tad Selt 44- galia ménesis un ilgik. Tas nozfmé, ka nedrikst fztérét visu naudu ecltur un jeraaties Grond bez lidzekliem, jo dzivot valraékas nedélas ar vienmu- Sveinfurtes izcelofenak centrh par- Steigumu yislem fzcg}otf}iem Ssinis ‘dlends sagdija rikojuma maina par smagda bagazZas lessinosanas kartibu. Lidz Sim ienainojuma veids neblia noteikts, bet tagad neviens saints, | miaizs val kaste nedrikat bat apslets stleplém, virvém vai stipim, bet vi- sam jJabdt &tri un vienkSrdi atvera- mam. Pamatnometnés izcelotaji uz to ‘Thav sgagatavoti, kidél tagad dau- dzitém sizbraucéjiem vajadz®la kas- tes sabojit un meklét jnunas. Saidos apstaklos baga&Zas Icastes un saint iz- Bist, un saturs jzput jau tepat Vé- cija. Aplesands ar bagd2u diezgan nesaudziga —- to velk val ce] alz pie- kapamam atslédznim, kas tagad ir vika vienigia saturétAjas, Nometnu dzive ESLINGENAS latviedu draudzes dievialpojuma laikd ints dienfs viesojis lielika grupa ASV baptistu koledZu un universitau studentu, kas prof. DZeksona vadibi devusies 2 ménesu ilgé celojuma pa vairikam Eiropas zemém, laf fepazi- toy ar baptistu draudZu darbfbu. Viesi, kam Eslingen& bija radusles pirmd izdeviba iepazities ar DP dzf- yi, apskatija arf nometni un /)gé- As parrunds ar draudzes vadibu un. raéréiiem latviesiem noskaldroja mi-- su aktudlékas problémas un even- tuaias palidzibas iesnéjas. GISENES Justus Liebiga universi- tites veterindrmedicinags fakult&tl ar labim sekmim beiguSitn veterindr- arsta gradu feruvus! Lilija Fretma- ne, Fialars Linge un Valentins Slogs, FISBACHAS nometné § konstatéti vairdki garda klepus gadijumi, kade} nometnes skolas pagaidam slégtas. MINCHENES Ludvigs-Maksimilié- na universitati un technisko augst- skolu beiguSi sekoijo3i tautiesi: mez- - kopibas fakult&ti ar dipl. mezkopja radu — Visdislavs Vanagelis, lauk- saimniecibas fak. ar dipl. lauksaim- nieka gradu —- Péteris Bol§aks un architektiras fak. ar dipl. inzeniera- architekta gradu —- Vilhelms Vitols. FISBACHAS nometni atstfjis un uz Savienotaidm valstim devies tél- nieks M. Geistauts. AUGSBURGAS nometni §atstajis prelats Eduards Stukelis, kas au. gusta pirmaja pusé devies uz Savie- notajim valstim. Prelats Stukelis ‘au pirms kara apeelojis ASV un nadibindjis kontaktu ar turlenes ka- tolu baznicas vaditajam personam. 4. yis ‘40 'nikelj baptistu - LATVIJA NORVEGIJA VEL UZNEMS LATVIESU IECELOTAJUS V. Lambergs atgriezies Vacija Arzemju brauciena turpinajumé LNF prezidija loceklis un LCK vice- oriekSsédis V.Lambergs 21. augusta no Anglijas ar lidmaSinu ieradig Os- lo. 23, augusta VY. Lambergu, kopa ar Latvijas generalkonsulu Norvéglja A. Vanagu, plenéma Norvééijas so- cidalo lietu viceministrs K. Eksness, kas yada ati imigraciiags Hetas, Mi- su purstavji parrunaja iespéjas Nor- vegiji izvietot latvielu béglus. Vice- ministra gan noriidija uz dazZadim ariitib’m dzivoklu sagadé un nevé- lamiem pledzlvojumiem ar cittautu bégliem, tomér aptolija apsvert lat- vieby lestazu iesnlegtos praktiskos orieksSlikumus, Sarunas talak turpi- nis generflkonsuls A. Vanags, V. Lambergs apskatija Eiropas pa- lidzibas komitejas nupat par % milj. kronim nopirkto Helo tiristu vies- nicu Re Drammenes, apm. 60 km dienyidrietumos no Oslo. Viesnfea atrodas jot! skaisti vietA un to ie- karto 100 latviedu un Gechu DP no- vietodanal no Véeljas, Ar Elropas palfdzibas komitejas vadosajiem dar. binfekiem V. Lambergs apsprieda latvieSu béglu praktisko izvietodanu Norvégija. Gapakia pirrunds ar ge- nerilkonsulu A, Vanagu un jaunno- ‘ dibindt&s Latviefu apvieniIbas Nor- vegljh vaides locekilem V. Lamberge noskaldroja latvielu thlak&s probié- mas Norvéglji, Apvienfbas prieké- sede ir M. Nordheime, Grefsen- platHetvel 1245, m. 26, Oslo; sekre- tara H. Dzelzkalns, Perpefaret 7, Voksenlia, Osio; kasieria un biledr- zinis R. Kodls, Mariendalsvelen 323b, Oslo. Apmekléjot vairiixas misu tautie- Su gimenes, V, Lambergs guva ie- spaldu, ka latvie§l ar dzives un dar- ba apstikliem joti apmierin&ti, Nor- vég!l atbraukuSajiem DP izrada lelu viesmflibu, un uz bégiiem pilni mé- ra attiecas ari Norvégijas priekszi- miga soclalé apdrogsinagana. No Oslo V, Lambergs 24. augusta izlidoja atpaka] uz Londonu, bet 25. augusta izbrauca uz Briseli, kur ap- Nakosa skautu dzam- boreja notiks Australija LATVIESI VISPASAULES ROVEEU : . SAGAITA NORVEGUA Aules roveru bus parstavéja Zviedrijas latvie)u roveru grupa (10 personas) skautu priekinieka v. Eég. Ragoveka vad, J, Likina un E,. Purina vediba: vél pledalijis vad. iH. Deelzkalns no Norvéjijas un E. Miezitis no Vacijas Nometnes laik# notika diskusijas par makajiem uzdevumiem- roveraksutu turpmdaka em un sadarbibu n&ciju atarpa, garhki celo- fumi grupds Ry Norvigijas kalniem, ko- pigi ugunskurl, atsevibku delegficliu sav- starpéji apciemojumi utt. Paralléli no- metnel notika 12. vispasaules skautu Va- ditjju konference, kurd starp citu pie- néma jaunus atzinumus bez dzimtenes ecodo trimdas skautu plalakal atbalatl- Banal un grozija 17. At Francij& pic- nemto lémumu par nak. vispasaules skaitu dZamborejas vietu, kaa notlkd 1951, @, nevis Kan&dii, bet Austrilijd, Latvieit. delegiclja nodibinaja lahu kontaktu ar citu nielju parstavjiem, personigas saminda jeparfatinot tos ar latvieSt: jaunatnes stfivokli trimd&, le- lajim deportacijim un tragiskajlem. ap- stikiiem okup&taj Latvij/§! LNF Zvted- TUG Udedoth informdctjes literhtdra, tautiskis pleminlietay, Latvijas ekatu al- bum! un attlecigas broffras deva cit- tautu skautiem feskatu misu kulttrd. SANEMAMI GALVOJUMI IRO britu joslas galvenajé mftné Lemgo no ASV pienaékudl galvojuml 26 DP, starp tiem ari Jatvietiem Vin- cenfam Krauzem no NelStates, K&r- Jim Salminam no Bevernas un An- nal Ditrichat no Hochfeldss. TA kd vinu tagadéjis adreses nav zindmas, japleteleas Lemgo. (er) ~ ASV MIRIS TAUTIETIS Viskonsinas Stata Sinls diends ne- laimes gadijumA miris bijugais Val- kas nometnes policijas priekinieks un luterdnu draudzes priekSs8dis 45 g. V. Arnolds Lubays, Nelaikis él tikal pirms daz4m nedéjam kopa ar glment ieradfs Sav. valstis, kur bija dabijis darba ligumu lauksaimnie- ciba. Tragiskais nelaimes gadijums noticis, stradajot pie govju slauca- mas masinas farmas kati. ne ATVIJAS" abonements pasttinot latkrakstu pa atsev. eksemplariem (lide $ tke. le- skaitot), maksi DM 3.— mén. + DM 6.50 par plesitifanu: pasOtinot kollektivi valrak oar 3 eks. DM 3.— ménesi par eksemplfru: pasitinot ez ~ arzemém un maksiiot Vacljs DM 3.— mén. + DM 1.38 par piesOti§anu. Sludinajumi mak- 6&4 DM 6.70 par viensiejfvas nonpareille lespledrindas aiz- nemtc telpu. Darba meki@s- nas sludinajum! par puscenu. Abonementa pleteikumi. stu- dinatum!, wnaudas podrvedum! lun .Kkorespondence adres®jama Latvijai'. 4a) Essiingen-n., Uhiandstrasse 8, i en lh spriedis ar Latvijas sdtni Dr. 0. Grosvaldu, vicekonsulu H. Raceni un Latvie§iu organizaciju padomes priekSsédi zvér. adv. K. Gulbi par latvielu sadzives un organizacijas fautajumiem, 27. augusta V, Lam- bergs ateriezds Vaclja un tilin pie- dalijas LNP prezidija sédé, kur snie- dza plaiu zinojumu par savu_ celo- jumu. 49 DP studenti dodas uz ASV »otradajlet, kamér diena, jo nakti | darbs nesokas," 869 simboligkos vér- dus, syeces liesmm@m véja plivojot, teica archibiskaps Dr. T. Grinbergs. izvadot 49 DP atudentus tz ASV. Siem jaunekiiem un jaunavam ie- apéjas turpinaét izglitfbu datidds Savienoto valatu universitatés sagé- dijusi Luterinu pasaules federdcija. Tas eicinkti, 44 studenti pag. svét- dien leradis Eslingenf, lal piedail- tos svinigajé atvadu dievkalpojuma Mednieku m&j& (Jigerhaus) un no- klausitos doc. J. Rozentila, igaunu studentu m&cltéja O. Pallo un Lute- rinu pasaules federicljas parstivja Mr, Lazareta padomus, Skaist&ikais bridis bija avin'gais dievicalpojurms, kurf bez archibiskapa téva piedalijis vél privesty K. Vel- tera un igaunu mic, O. Palio, Zem klajas debess telktle dievvird! It ka netieSi aimbolizéja maau paireizéjo stivokli, kad esam pazaudéjusl dzim- tenl un kad mums pleder vienlgi zi- lf debess un pasu spéks. — | Péc dievvirdiem 44 studenti kadu bridi pakavéjis dziesmas, baudot laipnés namaméates, Luterfnu pasau- les federdcijas amerikann joslas priekss€Za vietnieces Miss A. Erlan- deres viesmilibu, PriekSlasijumus un sporta spéles vélik noslédza avinigs oridis, kup& katrg students senéma labakos novéléjumus naékotn$ un bi- bell anglu valoda, | KAS JAIEVERQ KANADAS BRAUCEJIEM Fallingsbostelag emigracijas centra darbinieki mits informé, ka der ievé-. rot zinamu piesardzibu, siitot no Ka- nidas galvojumus vechkiem, Galvo- juma raksti uzradit, ka téve val mate Kanada stridés, ieteicams tikal tad, Ja vec&ki vél saméra jauni—ap 45 g. — un veseligl Ja turpretim vecaki ir piri 50 ¢, vai ari vinu darba spéias nav seviski drokas, tad galvojuma reket& katré zind der uz- svért, ka vini braue uz Kanadu déla vai meitas apriipé. Cithdi vecaku iz- brauksana var stipri aizkavéties, jo Kanadas komisijas ierédni stingri je- vero galvojumd minétos noteikumus, un klauzula par stridddanu liek siki parbaudit izceloganas kandidatu ve- selibu. Tiem, kas, Jerodoties Fallingsboste- 14, vélas. rast kontaktu ar turienes tautiediem, ieteicams uzmeklét lat- viedu parst. J. Utindnu (H-2 bloka). DAUGAVAS VANAGU AICINA- JUMS AUSTRALIJAS TAUTIE- SIEM Lai saskanoti, plinveldigi un sek- migi veiktu kara invalidu apripes darbu Vacijai, Daugavas Vanagu Tas- manijas nodajlas valde lfidz visus tautiesus Australija pazinot P. Sprin- cim, Mt. Lyell Co, Amber Creek Camp, Queenstown, Tas. par invali- diem izdaritiem sitijumiem, uzra- dot: 1) invalida uwzvardu, virdu un adresi, 2) pacinas vértibu marcinas un izsiti§anas datumu, 3) vai siti- jums vienreizéjs, vai sitisanu regu- lari turpinds. eanemtas zinas nostitis talak Dau- Bavas Vanagu amerikanu joslas val- dei, kas tagad pilnigi parnémusi in- validu un kara cletuso piederigo ap- rupi, Sakara ar bieZo nometnu par- vietoSanu invalidu adreses mainds, kidé| siititaji ligti adresét pacinas DV amerikainu joslas valdei (Wiirz- burg, Worthstr. 21), pievienojot ga- néméja vardu. Joslas valde piend- kusos sitijumus parsitis attiecigl talak, tid kart& radot zindmu dro- sibu pret pacinu pazusanu Véaclja. Par sanemtim pacinim DV joslas valde pazinos sititajam, DARBA VIENIBAS IEKLUT NAV IZREDZU : Latviesu darba rotu sakaru virs- nieks M. Ratermanis inform’, ka Kops 10, augusta negaiditi noliegts uznemt darba vienibas jaunus lo- ceklus, lal gan ar amerikanu armijas plekriganu pédéjos 2 méne%os vient- bag uzhemti vairaki simti jaunu dar- ba viru. Tagad nepieclegamos papil- dindjumus vienibas sanems no likvi- déjamam rotam. Jau kop$ ménesiem uzsakta baltiesu un polu vienibu pa- kapeniska Hkvidacija, kas tagad, do- M™ajams, skars ari latviefy rotas. Uznemt no jauna atlauts vienigi ne- daudzus neaizstajamus specialistus, mirsta. Vismaz Kiles _lzdevums nav redzéts , Tresdien, 1949. g 31 a | REDAKCYa} PASIVITATE VAI NOLAIDIRAy Pie J. Goldmana rakats Latyj (23, 7.) par izdevumu nLatvieks id Ja sveSuma” gribu arj no Savas ring ses plebilst, ka tiem laba ace” 50 zvéresta teksty dot cela er vienam alzbraucéjam, ir pilnigi hs nometna + Jija das organizacijag rletilicor’ bli i viesa zvéresta tekstu darit 5; ikvienam tautletim, un vai bean vel nevarétu atgit, | Gribu piezimét, ka misy | dzivo viens LCK loceklis, Ate cetru gadu laika esam dzirdéjuti ja. 7 atreferéjumu vakaraé uz § mint. on He ot gin Parspe- ém. <7 — locek|t ir tik pg. MBO, guivolll, Sin! zin sivi, tad nav brinums, ka ar | angyus. ties! izturas atturigl. vipat ~~ gee tant nedé|a el nometné vairikus gadus dzivola ¥0 sath] K. Zarin aig gal py Spgabala pirsta. yp vastks ‘em, no kuriem + & Vaigu tauti gaditalem, V3 bento bija redzét tikai vienu reizi, pally oe ay pa darba pointlayy 7 Piva MEd Lavin fal Angllju, pit par eS ate ot viyu aizmir fciji palixuso tilkpat atri kd vinal sia bolean : : epesdieiern_ pall ) Py RM perniem. Pasreiz ©" sy bernit : . MUMS TOMER SVARIGAKA apopried fespe]u iekartot pond X. KUNGA INFORMACTIA) tu hostell matem eee Lasot 27. 7. levietoto véstull rm. yites paredzéts fim noldkam dakcijat ar virsrakstu ,,Plosaky glen aprupet tespejams, ka tu! — gribu tis rakstltdjam yyidd DET Co ahglija Uz- Ko te a lesa miisu izcelotiju He La eee ar bernie!n. aa Cials valrums ar véstulé mi. er 10) mates qu parstiv- nétiem saimniecisklem str&vojumlem qq acltéju UD sista ag afal- un aprakstiem par pasaules tingyy MM, peference? vésturiskaja tra'a Dieperems | Sorts — game valstig, ; ie barnicd arc ee stik|i pieméroti mitsu cilvécighy 4 aw vadija atvadu diye Sistences nodroSiniSanel, Tos no Migut vige vietniekam prav. skaidrojot, laikam gan miu tap Byes im visiem Anglijas latviesu tiesi varés git vairik konkrétas i. Mastin Baznicas vadiba reli sa- Aejeneresaorerng eB ama et vores iardla sabalty eri, ¥. jJaunkundze, Ja miisu nedaudgle i elimnakSan, izilekot uz tautsaimnieki vélas git zinas pas les tirgus jautajumos, tad ts ats vien atrodamas visu valstu speciiiin jos izdevumos. J, Zilbens, Beltiy SUNI UN CILVEKI (Atbilde Leonijas Ozolkalnes - véstuld, j L, Ozolkalnes véstule (Latviji 8) iesikas ar jauku ievadu, kag : pazistamo patlesibi, ka latvietig mie jo dabu un dzivibu ap sevi, Un te. Sim — to liecina jau daudzag tap. tas dziesmas, Latvied! milo ari am. nug, un tas ir labi, Priecdjos, ka af Kanada ir sunu mijotaji, ,Man if visa t& laba, kas aiziet sunu bari" ‘saka Ozolkalne. Bet-— ja’ vind kotos péc Bada ieskata, tad drix vin ari visis puku dobés bitu jistide: kartupeli, skaistie parki j&paresd. tirumos vai ganibis utt,, — jo, Itk: viss tas tatu nedoc nekidu materi: lu iendkumu, ar ko varéty pabaro izsalkuSas mutes. : Talak véstules autore sake: Supe. vieta dodiet majyletu labsirdibal . AN SKAt Viena rem, ka Elropas cementa jos ta 1 ‘zare, ka nat, lat praslju rojot vis Hdzinaju bu} un apstak]}os . fati ang] Tindots t salstit EF Kada némumie iy arf paliek, Dievkalpojuma abt llelks skaits anglu, ku- devil paskaidroja ta nozi- vm pris Bazmicas vadiba bija ts, lal iesilditu latviedsu ieiseiy gitdis, Altra telpas pret warkeno fonu bija sakartoti Weil kes simbolizéja Latvijas im. eGekalpojuma baznicag sa- fon 215 londoniesi vélreiz pul- i os tid), kura archibiskaps We-vn) Angiijas latvieiu lute- fugity kopéju velti — Smilte- pales atslégu. Kad Smiltenes wes kopéja, kas tagad strada | menegus. Mi aislegu visis trimdas gai- | kam war ANA glebijusl Ka savu Jielako } vas ak M, wzindja par archibiskapa | tim eee vipa baznicas atslegu no- | SainoSan: parvaldei ar véléjumu | kura pi . 6 to atchibiskapam kd visu | jam cen un miléjiet cilvéku, ne 0 Be ume Draucienu archibis- | 30 i ni“ Man gribétos tant viet& Likt tele a2 Gtinbergs beidzs Bletivel, lew kumu: Kopjiet un miléjlet cilvéie: oslelt pie svétdienas | laiks 48 ¢ un suni! Ne jau suns kavé cllvlin @¥#M Ymlem, kas Bitites onkua | kvalitieat labsirdiba pret savu tuvélu, bet gah gARHN los vélreiz apciemot vai vis. | Silin b cletsirdiba un jaunie paradum! Te MAR Zemvétkiem atsitit Biti- | traukti | ‘pat ki Ozolkainel nepatik un rieb isRindin, ow eee tf jas suni, man, pleméram, jo &© =) bec ipaga a riebjas, ka agora | bl Ai 7 vale gag valgus, iiipas un nagus, am ] 7 | reibinatajus dzérienus un izdod dauds My, ae d tuvina akmenlau naudas ,modém, Ja visu naudd, bo Miiochan) 5 dais Sums: < izdod tikal minétiem netikumien Me™ PardOmam | 12 marci ziedotu labdarigiem mérkiem, tad 08 | Run sarees / mu mani tikal varétu pabarot izsalkusas mu LATVIESU DIEVK AL- doklis. Be tes visi pasaulé, bet arf kértigl uw. ADELAIDE daudz, jo turét un apkopt visus sunus. li - | {08 un car R. Kalnind, Zviedtil Bes centrg debesskranju ana Nevar t SHUCLODUDSENDSEDAOUONOATOUSUANEONNANGDIOONI SCG Syetz stefan. Rierane hieks ari PARSKOLOSANAS CENTRA 9%. (® iekdieni rota uzraksti abs KERIKOSANA TBC SLIMNIE- By, 7 88 liecina, ka draudze, | U2 Pamat KIEM NEVEICAS = ta pi MUL gaivenokart ng | VRS ties Lai atvieglotu tbe slimo DP Ue | Ps ra CSU, sevi8ki bri. $4 ee teni, IRO sav laika noléma ! ooo iene Klumigo karu : 10 Var parskolosanas centrus viegliki Me. ci WO reizé ar to ska. ae Prota majiem, lai tos sagatavotu varbur Pit luteranu ticihy | = RO 5 jai emigracijai vai iek|auSanal viet ie Ka ari miis misy re pama saimnieciba veselibal pleméroté af - luvu blelidzina — driz. vien da. Ipasaa IRO komisijas apbra viela dz ja the sHmnicas un ievaca no j ‘Altiecib: niekiem vajadzigos datus, JGllj§ 0? ditty, iem un Heilbronas slimnicas mani nosuiy’ gay Stakli, Vig uz Vartenbergu (pie Minchenes), Ka loma ir y paredzéja uznemt parskolosanal 0 tejo parst 100 bij. tbe slimniekus. Skoli Oye Ward" §j domats atvért smaikmechaniku, pul Strada sa stentaisitaju, radiotechniku, ee ; lespuide instalatoru, galdnieku, drébol iy, Stradnicte Gdas izstradajumu, grématu #) . Daklaysit. un biroja darbinieku kursus. ales . Pastavipy lerodoties skola, visas 1ab8s toby bas iemacities arodu atri izzuda, i. Bapstiiy; + vel tagad te viss ir tapSanas gtadli® to strigs Iznemot veselibai vismazak pl vit bie ae to galdnieku darbnicu, nevieos ©" iim arodhi dn nay iekartota. Nav ari nekadu na i riku, maginu un materialu. = sQadni piedzivojugu méacibas spéku s “ ganizétas vadibas. Jau vairak take nesi pavadu gelt bezdarbiba, 10 tiski atklati vienigi adas apstras si { ’ nas kursi, patelcoties kursu bin personigai iniciativai ar vine an rikiem un materialu. Angiv crjult z ah. foe hodey; kursi péc dazam Se Adi oa Meley Sling Vispar nav saskatamas ne Ig ve | Visuma + rimes, ka tuvaka nékotne sr a he neva Te Jit darboties m0 Pastay yp. pee : J. Blatevils ‘triddnich, Wem vist