: ; " 2 an | “ cikstony SSONS abst iz | 40 JOSLA ‘qrengia Lorlentas vie léni, nebija vrojama aie gr pale un ue Jemeteni rr guve 4739 CLLR Neldtg 2 akg = ; l, ¥ pele. Daugavi ioe. enavas Netuyiten ma cin OTT Jlzmentot hy pn | aici velds bia ene Hh vane rH On toly acs Stathin sil, i is Roph ~ 9, Vito g - 08U" VIENIBU S = EE Pa 70 Lhe | me bola nozares hist eo ‘ ) acensthd A eat ie = Any err x . ~ tiga ay as e pler, et ni menvt i on #4 ki fag. Tan, Pa ie stot 2 stot 2 saslimatien 9 Tumanl Mm, spele 33 me ie tte a] en # Ses. ts a Q yOinins ‘Kemplek te! 3 omBllim lawvieds eacensTodan. thas Miedy 4 460.000 dot, pheatwas DE 4 me cua oe cee Led | Mi =r. | [i ifm - genet seat” fle a oot distanci 2:41 be a se ae iah Garni Hee ar alpen in | q andberge viedr} a bekedtljs, pieném! 2 Maida aint : jjuma breuk R "Viclja par — ‘ 4 a met. 7 ig Beli eel ic v6 ne raps oe pallet a vi = 3 Aaicllags attai'pline par’ da i ta sai rn ¥ a m Fen oe j an Fomngreston prieksticues i inrlsed, of ofimplskd Konlt Ries: 1980, godt faut : iartent De ‘esta paltastbs Minch ' | i, & oe we | q,,: Late q . 2 aalltoe, ba Rice carts. dents Me e eae ekecharetr, & He: ParsivalP tz}. ty A. on oa ¢ ogg mivais. de rion: Sun sievi em.-LSK ambulanc® stetdies t par Hhs Garba dients no tft. IrCRLos07 UZ TALAM veuns f 1 lately: dal Plains fe Capea idee cma tien : a . PIE DZINTARA JOURAS’ DM 2.50, an nelielfl eek, shalt vl wit i a Ed. Alaina _sTEVIZAS KALENDARS* BO DM ) ‘an M. Tena oma SORRA PIED Le BM 0,80. uz peomakou art ataevidkus wal a " “Atkalpardevajiem ptiaide r _ DAUGAVAS VANAGU ) ' gramatnica, 2 .Valkat 4 pom | Etliis no Vacijas atgriezas Londona = oe y ty Ba AIZBRAUCEII | rotis lietas plada jevelé vs yal padéia Picea YMCAs bibliotéxa. — Latvijas % recat ares - fit : : at ekgemplars més! Fa sh : vena 5k = ig dw DB Srna: Wy. * ee eksempl . = ae oT uh ai N.S. W. Austr Ms SVG 48 dalars Palrstivia H. IA: . Ee V.. Ben ' Letr, gro Pca : H ollant. ANADA SL. dois dolars par “apg hse 1. Batraks, P.- wes ands. te af exstt 3. Ontario, tact " ies mm Kr eksetl ie 4 dame BIyA a Be * segleti z | beak “BH, Stockholm. Sve fst Studinijymu maksa Aves i . =—- § centi, ipl ak . +8 3! So ee ee ee Ane re re tk a cr F, + A s pees os et (Ta Buchachas pet eal ae : ig pit Fo nt Cott I a ae saath ee: fy wove ts parsitt Bi ae 3 zs ate eke at Gat ot x I : tes gaisa tiltam,* a : on ha aa i. Se ap oe ; ae Latvian ‘Newspaper Published under FUCOM Gril Peel talon Auihorisation Number erg i, Publisher — a4 Edlior: Murils Rabdcs. Kisinktiz ear , Printer: cha. Otrdien, 1949. ¢. 8, maria ‘| Vai Maskava gatavojas askiréjal ticibai? “Molotova vieta stajas ‘Visinskis, | Mikoj anu atvieto Mengikovs 7 ‘Sestdienas agras rita stundiis Maskavas ralditaji nolasija zinu, ka atcelts Padomjue Savienibas frlietu ministrs Molotovs on vipa vieta - fecelts Visinskis. TSpat no sava amata atcelts arélis tirdeniecibas mi- aistrs Mikojans, nominéjot par ministen vina . vietnicku MenSikovu. Mototovs un Mikojana tomér ari ua prickSu paliks ministra prezidenta vietnlek! on politbiroja locek]i. Par Vijinska pirmo vietnieka : Padomja Savienibas delegity lecelta ple Apvienotajam. Nacijim Andrejs Gromiko, Nekdda tuvaka informiocija par ministru maipu Pa- .domfu Savieniba nav publicéta. Oficiala zina, raldii, et 100 vardu. To pasniedza parasto 2inu vidi, “Molotovs seit 10 en vadiia Padomju: Savienibas 4rpolitiku, Ari torelz, kad 1939. gada vinu lecela atbildigaid posteni un nomainija he kf tagad, Bet drizi vien se- xoja'darbl, kas alzrava elpu = visai pasaulei. .Rudenf parakstija Pa- dgomiy Savienibas un Vacijas drau- dzibas un neuzbruksanas ligumu un dazag nedélas vélak Hitlers sa- ka otru pasaules kar. Kad mak- pligo draudzibu partrauca vacu ar- mijy sojosana wz Maskavu, .Moloto- va. Srpolitika vienu bridi Hkas sa- Exobimies, Bet. jaunus laurug tal atkal wilika Vacljas-kapituldcija un yisl turpmakie notikumi, Ar Molo- tove vardu saistis kampana pret Marisla plinu. -Berlines blokade, ANVErSUIN: Cechoslovakija, aukstais kars' un cina pret Atlentika paktu un Rietumvacijas valdibu. Visi ‘Sie notikumi jaw kluvudi. par jédzie- niam, un tie raksturo: Molotevu tik- mot labl kA Vina m@Zigais net statptautiska jas - konferencés. _ “-Moloto yios. Alz Staling viné ir viens no vispopuldrikajiem virfem Padomiu Savienibi. ening savi laika: Mo- lotovu sauca par ,Jabiko Maskavas jerédni bet Trockis par ,,tiro bi- rokratu“, Vjadeslavs ‘Molotovs lidz 18. dzivibas gadam saucis par Skrjabinu, un vina té@vs bila gra- matvedis tdtad ne visat ists prole- tirietls. Bet tas nekavéla \jaund Vjateslavu tau skolas laikd iestaties koministu partiid un plenemt savu tagadéo vardu, kuram pamata .,mo- ict! — veseris,’ dau 1924. gad Mo- lotovs ‘Kluva par politbiroda locekli, 1030. gadi vinw iecéla par tautas somisiru padomes priek$séZa resp. ministru prezidenta vietnieku un isi eks kaya shkSanés par ariietu mi-| Lielbritanijas ministru prezidents XJements Etlijg savu apmekléjumu Véeijas britu josl4 beidzis. No lield Viinsdortas lidlauka ple Hanoveraa dager pirmdien. iziidoja atpakaj uz Londonu, Cetru dienu inspek- Pune brauciena kop& ar Vacijas no- dajas vaditiju Anglijas drlietu mi- nistrija Jordu Hendersonu un avia- cijas marsalu ‘‘Viljamu, Etlijs ne Wien .siki jepazistinas, ar Berlines Balsa tilta organizaciju angju josla polka bet apspriedas ari ar vacu em : ta. = pein par Rietumvacijas aa Vicu vaditajas aprindas Etlija braucienam piegkir izctlu nozimi. Ka Bremjérs pats isi preses konferencé testdien Berliné izteicis, vin’ ar Sepekelia redzéto Joti apmierinits. Vill vin iespaidojusi beitiniedu staja,” Péc ving parliecibas galsa tilt Organizdcija Berlines apgadel MO prickSzimiga un dodot iespéjas ss WUvAkE nakotnd pilsétas angadi evérojami uzlabos, Tikal puteico- teica Etiiis, ,,vis- bar bija ieapdjama pasaules. miera abigand, un lidz fim pandktais anglu-amerikanu gaisa , mu technika padarijusi Mas a ‘ectiies jkSicu skrivi' politis- am sarunim | ar rietumiein ueie- Berliniell_ no Etlita apclemofmna a lemantojuai parliecibu, ka gaisa tne mazak ka 3 Kr. Lai i irauce} a atafos : ee) gate, seca. savisiclél : dz 49, datumam par ® irpas Elropas moksajur i ivi méne3! rentus I ménesi oie ants apgaia jan dkus . aaah nie La ie | ai a il BP ci rlekS a Me a tiks katrd zini sekmigi tur- Dindty un rietumu sabiedrotie mil- ‘onu pileéty krieviem nekada gadi- ek hepametis, ,Lielbritanijag im- br rijas ministru prezidents nebitu ot uz jelenktu pils@tu, ja to utu paredzétg par katru cenu ei si A peony paturét Angilijas “ sake Telegraph", “31, marta: kits 60 gadu nistru. Presegs aprindis toreiz smi- néja, ka Stalinam’ vajadzija atcelt Litvinova tikai tapéc, lal Ribentro- pam nebttu Hparakats igus ar — djtvinovu, Kremlis bija tikpat skops | 27 Idu. Blijusais Braids tirdeniecibas mi- nistrs Mikolans Sobrid ir $4 gadus vecs.. Pac tautibas vin§ ir arménis. Tapat k& Stalins ari Mikojans kadu laiku macijas garigaja seminar& par macitaju, bet vélak. izstajas no Sis macibas jestades un plevérsag pali- tiskal darbibai. Salidzinot ar Molo- tovu, Mikojans 10 gadu: velak tika uznemts politbiroja un fadam bija partikas ripniecibas komisdrs, Arzemju diplomati Mas- kava izsakds, ka, Mikojans ir. viens no visapdavinatakafiem padomju valstsviriem, kura logiskais prats un krietni izglitiba mérojama af Vakareiropas mérauklu. Vind ir tas politbiroja loceklia, kas biitu ar mieru sadarboties ar riatumu de- mokratijam, ja vien Kremif, notiic- ti kida kursa maina, Kamér jaunals aré}ig tirdeniect- bas munistrs’ Meniikove Eiropd: maz pazistams, Vidinska virdu daudziha jau kop§ gadu desmitier. Padaja Inika ‘vind bifis tas padomju ‘valsts- virs, kas parstavéjis Kremja’ pali- tiku starptautiskajas sanaksmés.. Visinskis jau 10 gadu bija Molotova labé roka. Elropd vin’ kluva pa- zistams ar 1937. gadu, kad Padomiu| eavieniba sékas praivas pret komi- nistu veco gvardi. Visinskim torelz wlzdevas" notiesat ,,Pravdas"'. galve- no redaktoru Radeku, margalu Tu- chatevski, Gekas priekinieku Jago- du, — Kamenevu un citus levéro- |. jamus krievu komiinistus, kas or- ganiz&ja vktobra revoliiciju un ciedi sadarbojais ar Leninu. Péc 1937! ga- da no Padomju Savienibas politie- (Beigas 3. lpp,} | Htlijs svétdien un pirmdien aiki lepazinads. ar britu lidlaukiem Libe- ka, Cellé, Vinsdorfa wun Berliné. Nobeidzot savu viesoganos felenkta- ja miljonu pilsétd, Etlijs apspriedas arf ar #en, Kiefu, Berlines pilsétas galvu prof. Reuteru'un citlem vacu politikiem. Svétdien Libekad ving satikas ar Lejaszaksijas ministru pregidentu Kopfu un anglu guber- ngtoru drigadieri Longhamu. Berline gaiss klust biezs Saspiléjums Berliné pédéjas | die- na ievérojami pastiprinajles. Galsa tilta lidotaji zino, ka sestdien un svétdien visos trifoe ,galsa korido- ros“ padomju imicindtaji traucéjué! satiksmi Hel&ka skalta ka jJebkad idz dim, Ari pédéjais Sokvlovaka protests Kiejam par reparaeiju no- devu ,apzinitu boja$anu un zagsa- mu" rakaturo Joti naidigo atmosfairu krievu wn amerikanu starpa. Sim zinfm pievienojas informacija no Londonas, ka konservativo apaks- nama deputats Beverliis Beksters gagaida Berlines blokades lausanu ar yar Beksters atgadinajis pagajusas va~ garas amerikanu nodomu ar tan- kiem atbrivot autocelu no Hanove- ras uz Berlini. Sim Kleja planam torelz pretojiea marsals’ Montgo- merits, Tagad amerikadni atkal apeverot jespéju ar brugetu varu lauzt Berlines aplenkumu. Tag gan neizbégami radifot paris mazaku kauju, bet tad@) karS neizceldoties, jo Padomju Savieniba dobrid Karu umakt nevarot. ko nolasija Maskavas | lidz . 1938. ; niljoni dolaru DP athalstam BAZNICU PALIDZIBAS DARBS PAPLASINASIES — Eslingenai 4 marta bija ieradles. | Vispasaules baznicu koncila di- rektors, amerikanu biskaps I. Blérs-Larnds, jal tields sarunas ar DP nacionaélo grupu parstiv- jiem un daridzniekiem infarmé- tos par apstakliem Vdacija un aa- vukart pastastitu par baznicu or- ganizaciju darbu béglu labd. Sa~- naksmé bija pulcéjusies latviedu, igaunu, bulgaru, ruménu, dien- vidslavu un ungaru parstav}i. Ar- chibiskaps Dr. T. Grinbergs mi- gu trimdas saimes viirdd patei- cas par ASV sniegté garigo un materiaio palidzibu. [, Blérs- Larnds atbildé noradija, ka baz- Hicu organizaclju darbs nadkotné vérsislies plaSuma. 26.. marta ASV notiks plasa ziedojumu vik- Bana, un baznicu organizacija cer savakt 15 milj. dol., paredzot no $ig summas pusi tlesi DP atbal- stam. ASV arvien labak izprotot, ka DP cletudi vairak, nekd vis- Pir cilvéks var iedomaties, un Jaudis, kas péc tik .smagiem pardzivojumiem tomér nav zau- déjusi ticfbu, gala rezultata no- - telti sanems taisnigu iia jum. Dallamatniecibas salona nomet= neg vadiba un YMCA vieslem pasniedza veltes. Ka parasti, mi-- su daillamatnieku darbi izpelni- jas apbrinoganu. I. Blérs-Larnds ar pavadoniem fegriezis art prof. J. Kugas iekdrtotaj tedtra mi- zeji. No Vaeljas biskaps I. pie ‘Larnds dosies uz Griekiju - Turciju. un péc atgrieSanis ASV ‘priekSiasijumos un rakstoa- presé I prepagandajot palidz'baa :- day'ba’ vel tildku panladsinafanu, - | ASV BUMBVEDIS i koncentré savy Lvepiias ropezam." . Rietumi netic kursa mainai Kremli »Pulveris jatur sauss," doma Londona Padomiju Savienibas Grpolitiki nenotikea nekaidag parmainas, ir gan- Griz vienpratige Rieftumeiropag un Savienoto Valsta preses un valste- viru vértéjums Molotova atceljanal Tautas parstivju nama deputite Smiss domi, ka sarkanarmija iesolos Somiji un varbiit arf Norvé¢ija. Amerikinn atklatibi alzvien valrik nostiprinie pirliectba,. ka Vadsing- tonas politikas kurss bijis pareles, oltadi Stajins nebiitu nolémis ledarit pirmainas Padomju Savienibas vaidibi. Londonad un Parizé. Molotova atcelSana radija iIstu parsielgumu Baltaja nam& un kong- resa aprindés. FPirmaja bridi seni- tori un. tautas vietnieku nama par- stavii atlika pat savu kartéjo darbu un mégingja legit tuvaku informé- ciju par personala mainu padomju arlietu ministrija. Jaund zina tik- pat lield mé@ra pfrstetdza arl Pa- idomju Savientbas véstniecibu Va- Sinetonda un devegdiciju pie Apvieno- tajam Nacijam. Jay péec parig stun- dim amerikinu Zurnalisti veltigi mézingja .sazvanit Panuskinu ~ val Kkadu no véstniecibag sekretdriem. Uz telefona zvaniem neviens neat- bildéja. Kad pirmals splat bija par- varéts, AP parstivis intervéla vai- raicus kongresa loceklus, lai dzirdétu vinu domas par pirmainim Maska- va. Tautas parstavju nama depu- tats repudlikdnis Laurenss Smise burtiski pateica:. Es sagaidu kaidu Kremla drastisku ricibu. Pée ma- nfm domim, nakamais varétu bit militdras dabas solis. Es nebiitu parsteigts, ja krievi lesolotu Somiji un Norvésija, Més esam sanémuii informaciju, ka Padomju Savieniba kayaspéku ple Nor- Apvienoto Né- elju aprindis valda parlietiba, ka Visinskis bis uztleigg politbiroja direktivu izpilditajs: VALDIS. PASAULI Jaunais ASV aizsardzibas ministrs Dzonsons prasa parveidot strategiju Ar liclajiem parkirtojumiem Savienoto Valsty militaraia vadibi on Padomju SavienTbas Wdzslnéja irlieta ministra Molotova aiziedana picieg Jauns posms aukstajd kari starp riétumiem tun austrumiem. Abas nuses pirkirte virspavélniecibas, gatavojoties cInas fzikiréjam posmam, kas vel Saji gadai radis, val pasaulel nodrofinas mieru us iiga lafka, | val arf sikesies jauna. briesmiga katastrofa. Trumena -- Efesona ofen- ‘iva pret Padomju Savienibu nakuil kist jauni spéki, kas, péc visim gazimém sprieZot, dnrris visu, Jai spiedienu pret Magskavu vél pastip- nindta un izveldotu jauna ASY stratégiju tiklab drpolitik’, ki arf tel militéraja planoSana, Ar aizsardzibas ministra Deena Forestala als -fe§anu ASV brunoto. spéku priekSgald nicis-Luijs Dibnsons, kas 1947. wads senata deklaréla: Savienotajim Valstim jaklist tik ; stiprion ka neviena vwara pasaulii neuzdroginatos tim uzbrukt* Diéms Forestals bija pédéjals Ruzvelta kabineta localciis Trumena valdiba. Jau pirms divi gacdiem vin3 iesniedza ASV prezidentam 1i- gumu vinu atbrivot nc ienemamda ata, jo Trumena politiskaja prog- ramma bija parak daudz atSkiribu ar vina pasa ieskatiern. Forestals bija pret Norvégijas piealcinftanu Atlantika paktd, ving simpatizéja erabiem, nepievienojaa Zen. MarSala leskatiem par Eiropas politiku un nevélajas ASV alzsardztbu lzveidot galvenokdrt ar gaisa apaéklem vien, ka to prasija Trumens, orestala péctecis, 58 g. v. Lutjs A. Dionsons, ir rezerves virenieke un privata dzive pazistamg advyo- kats, Ari vind, tapat ka bijusais ASV alzsardzibas ministrs, ir Mas- kavas politikas pretinieks, bet, pret- stata Forestalam, vélas redikall parveldot ASV aizsardzibas aigiemu, pirma vieta liekot .aviaicliu. Va- Singtona paredz, ka DZons9ons warés Savus jeskatus saskanot arf ar ge- nerali Eizenhaveru, kas lidz éim prasiia vienlidzibl faisa un saus- zemes spekiem. Ju tes izdosies, tad ASV straté*iiag galvenaly derocls k]tis tallidojuma bumbvedis, Par Sis stratéfijas pa- mattipu tad kitis jaunsckals @ moto- rigais bumbvedis B-36, kas talu parsniedz B-50 smetas, ko pirms da- 24m dienim pieradija ,Luoky La- dy* lidejums ap pasauli Dionsons ir ASV burnbveiu filotes organizétajs pagajusa kara. Vina vadiba aakdas Widoioso cletok3nu ra- zosana vairuma péc slidosas lentes principa. B-23 un B-29 izSkira liela mérd sabiedroto uzvama Etrond - un Japand. Tas bija Daonsona nopelns. Kops 1945, gada, kad ASV gaisa ar- midu nojauca un pariausdja, ving visu ldiku nemitigi prastlis val va- rendkay gaisa floteg radiganu ASV péc jaundkajlem technikas sasniegu- miem. : Ja tagad Dionsona vadiba pastel- dzinds jau sa&kto B-38 serijfu biivi, tad 1049. gada beigis Savienoto Valstu riciba bis visvarenaka uwuz- brukuma avyidcija. kuras spaku ne- vares salidzindt ne ar ka, kas lidz Sim cilvéces vésturé pazistams, Jau- nie bumbveli.varés no Savienotaém Valstim visos lafka apstak|os nog&- dat 150 t bumbu kravu katrs uz jeb- kuru globa punktu un péce bombar- | ™ adainas polaisties atkal ASV. oe elke gees ee Trumens prasa generalstaba prezidentu Prezidenta Trumeng sestdien .i- kumprojekta velda iesniedza, ASV kongresam priekilikurnus . taléjosal Savienoto Valstu aizsardzibas miji- nistrijag reorganizaciiai Projekta paredz ievérojami pastiprindt ASV alzsardzibag ministra plinvaras, kas, réc Trumena domim, pesreizéjos ap- staklos egot nepietiekamas, Bez tam ASV prezid. uzaicindja kongresu radit jaunu militdra yirspavainieka poste- nl, nosaucot to par ,kopéj4, Zener4l- Staba prezidentu". Vadsington& par prezidenta priekdlikumiem izsdk4s pozitivi, un iesp@jams, ka: tos ar ma- ziem grozijumiem pienems. Tie at- bilst arl Htivera komisijag projek- tam par ASV waldibag reorganizé- Lidsigig domis ir ari prese Péc informadcijas sanemfanas par Molotova ateel8anu presé un politis- Kkajég aprinddis valdija piarlieciba, ka ministru maina Maskava varéja . bit notikuai vairiku iemesly dél: vieni domaja, ka jespéjama padom- fu Grpolitikas maina. Citl noridija, ka Molotovs uznemsies jaunus ava- rigus plendkumus Padomju Savie- nibé, jo. vind paliek politbiroja lo- ceklis un ministru prezidenta viet- nieks, Vispédigi daudz noradfja, ka Kremlls starptautisku konferen- tu periodu uzskata par nobeigtu un tagad nodomifiis rikoties intensivak. Vienpratiga spriedums tomér bija visiem, ka Molotovs un Mikolane nav kritis nekdda nezélastibaé. Dri- 78k padomju bljwsais frlietu. mi- nistrs sagatavojas, la! agar Stalina plenakkumus un siktu pilni- . gi noteikt Padomju Savienibas ies politixu. ) ,Vidinskis bis Molotova jauns lzdevums", domf britu svétdienus laikraksts ,Sunday Chronicle", Mai- na padomju valdiba menozimé. ka lestisies Jab&ki laiki, jo KremJa' ar- politiku nenosaka vis viens clivéks, bet politbirojs. Neatkarigais Ob- server" gava koment‘ira. heigas at~ ztst, ka miery pasdulé varés nodro-. Sint tikei ted, kad Padamju Savie- nipa. atvilks savu kapaspéku nevis uz Elbas, bet Kerzona lintju. Jau kopd ilgaka Inika bijis vérofams, ka Molotova darbs vairik saistis Mas- kavi. Kamér sarkanarmija nay at- kipusies saviig agrikajis robeZis, domé ,Observer’, thkmer rietumiem ,jatur pulyeris eauss", Dally Ex- press" konstat@é, ka Molotova atcel- Sana varétu nozimét Stalina postens JenemSanu. Lielu fevértbu mainai ‘padomjv valdiba . veltijust arf franéu prese. Kamér koministu ,Humanité pub- licéjusi: informaciiu. bez komenta- Tiem, ,Combat" raksta, ka Moloto« va atceldana laikam-nozimeée Savie- noto Valstu frpolitikas uzvaru,' Ie- spéjams, ka Stalins nolémis ijelais- ties kompromisos, Jai samazinétu nesaskanas austrumu un rietumy starpi. Pavisam pret@jag domas pauz ,,Parisien Libere* — Visinske lecelSana par &rlietu ministru ildz- dinéjo Padomju Savientbag nostiju varétu tikai pastiprinit. ,Franc- Tireur’ atzist, ka Kremla arpolifti- kag vaditija maina isskaldrojama ar politbiroja bazaém par Rietum- elropag kongolidéSanca, Atlantika paktu un MarSala planu. Teapé~ jams, saka frantu laikrakets, ka t- | (Beigas 3. Ipp.) Vai saksies Turcijas - Griekijas sarunas? Griekijas valdibas aprindas pa» redz, ka tuvikajads diends uz Anka- ra izbrauks grieku &rlietu ministre Caldariss. Sim brauclenam plevéré sevitku uzmanibu, jo tas Hecinatu par jaunsaa aktivitaites. sficgianos Vi-. dusjiras austrumu dajé un Balki- nos. Ka zindms, pédéji laikd noti- kugag daudzas Griekijag un Turcijas ministru un siitnu apspriedes Lon- dona gan ar. arlietu ministru Revi- nu, gan ar anglu.opozicijas arpoli- tisko vadfbu. dariss pirms divi nedé]a4m Bevinam iesiedza plinu par milltdras un salmnieciskas sa- darbibas pastiprinaganu ar Turciju, un Turclias arlietu ministrs savu- kart Anglijai lidza Vidusifiras pakta' izveldoganu, ial nodroégindtu Grie- kijas, un Turcijas apdraudéto sta- vokli ple Dardaneliem. Zimigs ir ari fakts, ka pasrelz Vidusjiird saku- Sies Helakie Anglijag flotes manevri kopé kara belgidm. Tiklab Anglija, ki sri ASV vélas péc iespéjas dtri vairot Turcijas un Griekijas milita- ros spékus, jo wuzsékata Dardanelu Saurumu un Turcijas territoriju jau- na kara gadijumaé par stratégiskt svarigaku angabalu neki Ristumel- POPS,