1948. g. 19 oktobss lajam 8, 588 atk vas ‘salstibag, perceve a Vacija mitésies nei aa dé}, bet thaa}, ye piestuve vairs neuztice. wekiem — izdevai nemoraliski« °°. " Cu tedtra tr a a 1a, ne dzirdayin stig nu ae enPonistus Frank. WERETOS konce gi kit” Oe Ms Bauts,“ teleg o heks," ko Uras, ja p JOG rekjE. ir th fn. tzist gramatas e ka nedaudz f me Balzina par nevértigu, Ta yribéta, bet labs rekla. m nemaz nepatiktos js, icigos apgada Ydzeklus mu avizé... N arene wig kite, ane NS, ketitri kes IRO pafpime ae nes no vicu sjamu latviedu pallex kK, Klusi piemetindjs 8, fe Val bez bite izklist. Belgijas latvied it uz turleni Bejienca un apjautajais, kag gon tu DOt? «Un més epries ‘ar Liat dzied pa Anglls wtigu kvartets iz) Trio devies uz ASV N&rune wn Atla Telohs allisti — kas vel? Be “tiepat-kA vai net eg a paiapzini div ced ob pas numure man fe padamith mintts pls ma, kag soos ealeus thee ko vel varam dazit, ees mace,” teica ; re uz basu lidzjitig tas ir —- ikdienas i2kin 3 vartiem jaunu tank iyi un masas, nedenun rut! —- Tas biltu pirm AK Tenfim. Otrdienis ig deratu: ,,Nerunéjiet v8) mazik par citlem! un gestdien no vielas riet mutes! B ving bija zobgalis, ted hA neviens neklausijas. emigriciju, par bran no vina krasta ‘un per edzém. Més bijim oe laikam sava valods.. Severins Dims mu un deit Spakenberga wih | gaisigo vieglum™ i. L. Delibes - Trefdien, 1949. g. 12, oktobri. Se LZS _AIZKARS NEINTERESE Triestas tielrabina déls megina salabinat - Degasperi ar Tito Itaju un amerikénu laikrakstos qu tulit péc otra pasaules kara sa- ka paradities [talijas bankiera Ka- Sastiloni vards. Vél nesen AP sinofa, ka vins ilgaku laiku apsprie- dies ar arlietu ministru grafu Sfor- cu un margalu Tito, Kus ir sis virs, ram atvepas pat ASV ariietu minis- trijas durvis un Kam dzelzs aizkars faktiski neeksisté? Tad, kad Triesté priekS 70 gadiem tyrienes Helrabina fimené pledzima dais, vinu sauca par Goldéteinu. Bet agra bérniba iielrabins izceloja oz Italija un pardevéja savu uzvar- du par Kastijoni. Kops ta laika Sis yirds kluva pazistams toreizéja Au- groungarijas monarchija un gandriz vishs Balkfinu valstis. Kastijoni — Hs nelielf auguma virs ar briunajam anim — jau jaunekla gados saprata, ciy liela nozime var bit automobi- tim un lidmaSinai, Lai propagan- @ttu avieiju, vél labu laiku pirms pasaules kara vin$ apltidoja Vind Sv. Stefana doma torni. Dazus gadus Vélik Kastijoni nodibinaja pirmo Ungarijas lidmaginu fabriku mm apceloja visu Rietumeiropu ka austriesu-ungaru gumijas fabrikas difektors. Italija mevienam nav no- sépums, ka Kastiljoni ar milzigiem tapitiliem piedalas Daimlera un Fiata auto riipnicas. fot slavas laiki un milziga turiba mazajam Italijas bankierim sakas pirmf pasaules kara. Netalu no barona Rotéilda pils Viné vind no- ka kidu savrapmdju un parverta o par Istu’pasaku mitni. Kastiloni fenfda RotSildus, Gutmanus, Zig- hartus un citus toreizéjos bagatnie- kus, No sava nams logiem ving va- rita ieliikoties tieSi barona RotSilda dirzi un So izdevibu nekad nepa- laida garam, Jai pakaitinatu miljo- niru, Zindtaji stasta, ka Kastijoni sav Vines pili savacis lielisku bron- vas kollekciju, kas tai laika bijusi lobk@ pasaulé. Viend zina Kasti- lon tomér parrékinajas: vin’ eéré- ja, ka infl&cija notiks ari Francija un tip@e steldzAs sapirkt namus, ak- dies, muiZas, makslas priekSmetus Krievn emigranti:par ~— Baltijas valstim Krieva emigrantu avizé ° ,,Posev“ A. P. Stolipins, viens no redzamé- klem-tagad@jas krievu emigracijas pirstivjiem ‘Parizé, ailcina visu bo}- feviemia verdzindto tautu parstavjus baskanot un apvienot savus spékus inal pret bolSevismu, So tautu ko- Piga akcija un kopéjs svars var tapt par izskiréju faktoru lielaja pasau- les sadursmé. 3 | Pirmé tida saskanota solidarita- tes akclja bija 5, maija mitins un lam sekojosais demonstraciias 7A- feng Nutorkd, SI solidaritate salsta ui arf uzliek plenakumus. Pienacis laike tikt galigi skaidribd par vi- em lieliem jautajumiem. Par tagadéjo stavokli Baltlias val- sis autors izsakas: ,,Pilniga izolaci- ja alz divkdrSa dzelzs alzkara, kada stavokli bojgevisms nospiedis tris Baltijas valstis, ir visbréco$akais va- T88 akis, ko pastrddajusi bojseviku vata,” Pieskaroties mazo tautu lik- teniem pée bolSeviku varas likvida- cijas, autors izsaka domu, ka Jielval- sta hegemenijas laikmets tuvojas belgimunta vieta, paredzams, sté- Hes valstu bloki, dibinati uz tautu fadarbibas principa, revidéjot lidz- sinélog uzskatus par valstu suveré nitl, Sint cela uz tautu sadarbibu - més gribam izlietot visus miisu ga- gos spékus," raksta autors. ,,Masu ideolosija nepielait ar varas palidzi- bu ietilpindt Krievilas valsts rebezis tautas, kas paSas to nevélas. Jaunds tautu kopdzives normas neé- Vat dibindt uz durkliem un uzspie- sana." (in) Bulearu kolhoznieki negrib set Sofija (F). — Bulgdru koministu Pattijas organs Rabotniéeskoje Djelo | délojas, ka Bulgariias séjas plans bunigi sabrucis. Lee valdibas riko- Juma kolhozniekiem lidz 15. sep- embrim vajadzéja apsét 60 proc. ti- mu. Neviend vieta Sis plans to- mer Nav izpildits, lai gan laiks ze- Mes darbiem bijis Joti piemérots. ‘’udzas vietas darba nav laistas art ‘las maginas. Raksta beigds komi- sty Organs, k& jau tas parasti, visu yainu uzvel zemniekiem, kas sabo- e]usi valdibas rikojumus. Informé- 48 aprindas domia, ka i publikacija evadijums jaunais deportaciju Ampanai, kas notike jou ,tuwikd dakotna. dus, agrikajam Triestas | transports, un fabrikas. Soreiz toma lielrabina tele. Mar ma délam nelaiméjds. Mor- Gans pieskira irancijai nid eee Vurnu, Un Kasiiloni kada jJauka die- Na pamodas glut hnabags — bez naudas, bez ipasumiem, namiem un fabrikam, Likxtenis bez tam bjja veléjies, ka vina makslas darbu uirupé Amsterdiama pircéju vidi at- Tadas ari divi baroni Rotéildi. Jau tilit pée pirma pasaules kara Kastijoni pareizi novértéja Fiicsala. vijas dabas bagatibas. Vins kluva par lidzipagnieku vairakas boksita un vara raktuyés. Kops tiem lai- kiem Kastiloni ari uz vissvarigdka- jiem dokumentiem nekad neparak- stija savu pilnu vardu, bet pavilka likai inicidjug K, K Lai Zan agra- Kais Triestas lielrabina déls: Austri- Ja nodarbojas ar naudas spekulaci- jam, vins tomér pacélas pari para- stajam Sibera tipam. Katrai naudas Operacijal pamaté bija kada zinat- niska atzina, jo Kastiloni gimene pa-~ zistama ari intelektud|u aprindas. | Viens vina bralls, pleméram, strada par profesoru Jélas universitaté Sa- Vienoiajas valstis. Kad Italija varu sagriba fagistl, Kasti}ont tomér prata ferikoties ari jJaunaja rezima, Musolini driz vien Ppamanija vina diplomata davanas un financista izmanu un lecéla par savu tirdzniecibas ataSeju Berliné. Lai gan nacionélsocidlisti vajaja 2i- u lielrabina délam tomér drizi vien atvéras dur- vis pat uz Géringe kabinetu, Istais darba lauks Kastilon! tomér sakas pec otra pasaules kara. Driz vien vin3 sapratés ar margalu Tito un laikam viens no pirmajlem atjédza, ka vienigaig ,caurums dzelzs aizka- ra“ var kjiit Jugoslavija. Kastiloni pienemums izradijas parelzs. SI ie- mesla dé] vinn augstu vérté Savienoto valstu drlietu ministriid. Kastlloni pastivighd apmegands vieta ir Excelsiora viesnica Romi. Vomér te vinu sastapt var Joti reti. Kastijoni ggndriz vienmér atrodas cej]a val nu uz Sveici, Belgradi, Va- Singtonu vai Nujorku. Tikai Viné vins. nekad nejegrieZas, jo austriesu Jestadém vél laba atmind daudzie ‘barker krachi *pé¢ “pirma pasaules Kara, kuros tleSi vai netieSi vaino- jams Kastijoni. Par savas dzives galveno uzdevumu Italijas bankieris -uzskata ministru prezidenta Degas- perl un marSala Tito salabindSanu, Nevienam nav noslépums, ka Jugo- Slavija no ASV bankém kreditu sa- nemusi vienigi vina piilu dé], Ne- sen prese paradijas informacifa, ka marsalam Tito naudu’ labprat aiz- dotu ari vatrakas Romas bankas. Ja $1 zina lzradisies pareiza, ir Helas izredzes, ka konflikts Italijas un Jugoslavijas starpa bis izidzinats, Vacu berni padomju ~ gavieniba Stutgarte (Ff). — Kads vacu gfis- teknis, kas nesen atgriezies no Pa- domju savienibas, Stuttgarter Nach- richten lidzstradniekam paskaidro- jis, ka 1946. gada Simferopolé, Kri- ma, vins sastapis ll g v. vacu mei- teni no turienes NKVD bérnu darza. Bailigi apkart skatidamas, meitene fisteknim paskaidrojusi, ka dernu darza atrodas 35 vadeu jauniesi, gal- yenokart no Reinzemes. Kara laika vini bijusi nometinati kada patvers- mé Vartas apgabalé. Sarkanarmijai tuvojoties, bérmi ar savu audzinataju bégusi rietumu virziena, bet Frank- furté pie Oderas sagusiiti, Meitene stistijusi, ka bermem NKVD_ pa- tversmé ir labs uzturs un apgérbs. Nedrikst vienigi sarunaties vaciski. Sis aizliegums praktiski tomer ne- esot nozimigs, jo tie bérml, Kas sa-. stistiSanas laika bijusi 4 vai og. v., vairs nerundjot neviena varda va- CISKE. | Cinas grupa pret necilvécibu no- skaidrojusi, ka visus vaciesus, kas soditi ar cietuma sodu, siitot talak uz Sibiriju. Kidd koncentracijas nometné pagreiz esot sastadits kuré ietilpst 600 Sadu Mosu milais pat - LATVIA Latviesu darbs Ciropas unijas idejas veicinasanai I. oktobri pagdja divi gadi; kopé Grévenes nometné nodibinajas pir- ma latviesl orgamizaciia Eiropas unijas idejas veicinasanai, Lidzgine- ja darba ,LatvieSu apvientba Eiro- pas unija“ guvusi saméra ievéroja- mus panakumus. Vaciia registréto biedru skaits parsniedz 200, un no- dibinatas ari nodajas cits zemés. Biedru informiacijai izdots pileténs, apkartraksti un broStra_ ,,Eiropas apvienosands kustiba un més“, Re- feratos un parrunu vakaros apmek- létaji iepazistinaéti ar Eiropas unijas idejam. Ari individudlis propagan- das darbs devis labus pandkumus. Jau pag. gada beigas apvienibai bi- ja kontakts ar 50 radniecigdm or- Ranizacijam vis&é pasaulé. Kur vien bijis iespéjams, tis parstfvjl pieda- lijusies starptautiskds sanaksmés, ka Eiropas kongres& Briselé, Vest- fales miera svétkos, Strasburgd, Goarf un citur Notiku$as apsprie- des ar citu naciju federalistu kusti- bas vaditajiem ‘darbiniekiem un tlem piesiitita informacija par sp- stakliem misu. okupétajA dzimtené. Lidzeklu trikwums aizkavéjie par- stavju sutisanu uz vairikam sandk- smém, kuras tie bija alcinati, Apvienibas divu gadu darbibas afceres bileténa organizaciias vadi- ba norada, ka apvienibas darbs bi- jis Kluss darbs, kur& vairaki biedri ir ziedojusi neyien savus piilinus, bet ari personigos lidzeklus. Kapéc? Latvija pleder Elropai.. Arf, més esam elropiesi-~vienalga, kur trim- das véji mils bitu aizpitus!, Mums jaaudzina sevi eiropejiskas vienibas gard un jasagatavojas lielajam Ei- ropas vienibas laikmetam, kas nav vairs tals nakotnes sapnis, bet kura lezimes rédzamas jau éodien. Tikai vienoti elrople$i varés atvairit ko- munisma ekspansiju un Elropa at- gilt sev laupitas zemeés. Trimdas lat- vieSu uzdevums Ir vienmér un vi- sur kifegt par mums nodaritam ne- talsnibam, Jal pasaules sirdsapzina neapklustu!l SajA darba Latviedu ap- vieniba ,Eiropas uniia“ aicina ik- vienu latvietl, — Informacijas ma- teriali, darbibas pietelkuma an'ke- tes, organizacijas plinvaroto adreses piepras. M, Gulbim, (17a}, Karls- ruhe, Forstner-Kaserne, Bl). 4. Liidz _pievienot pastmarkas atbildel, . : * LAMIOACARSASNGEENAAOSO RS RAGA ET PGES ESL KURIOZI ANGLU BIOGRAFIUU KRAJUMA ,,.KAS IR KAS?“ | ASV Kaut gan vina karaliskS augstiba prin- cis Carlzs Arturs Filips DzordZs véi vi- tinfs pa Dieva pasauli bérnu véAgisos tatu vinam jau piedkirts gods uz kadu vina tévs ITdz Sim veltigi galdljis: prin- fa Chrlza vards ir atzim@ts anglu izdo- tajA slaveno personibu blografiju kopo- juma ,Kas vin ir?" (Who's whol), Vina téva, Edinburgas hercoga vardu = tur yvelti meklét, Kas ving ir? izdevéji — nupat inna- cis krajuma 101. gadag&juma — glabé k4 ielu nosiépumu tos principus, kAdl ir izéklrigi, lal feklftu slavenajé izdevuma, kas 3100 lappusés sstur 35.000 mazak val Vairak levérojamu personu Isas Dioglfa- fijas, Vajadzigis zinas sniedz katra persona pati. | Josifs Stalings (Adrese: Kremll, Mas- kava, telefona numura nay) paskaldro, ka vind ir kurpnieka déls un starp 1902. un 13, gadiem plecreiz apeletinaéts un katrrelz atkal izbédzis. Jadoma Ka tas ir tas pats Stalins, kas minéis ari ame- rikdnu krajuma ,,Kas vin’ ir?'* Tatu tur Statins apgalvo, ka ticis astonrelz apeletinats un septinrelz izsQtiIts trimda, xi¢ Kam seSrelz vinam izdevies izbégt. Téva vVards amerikanu izdevumé nav uz- dots, Anglu ..Kas vink ir? izdevuma pirma- j4 lappusé atrodams prof. Ritarda i re . Lota f 4 . * ~ -.« « em RO ST OF Oe ee ee ee ee i